Zvēri – ziemas kažokos 0
Teju vai visi zīdītājdzīvnieki, sagaidot ziemu, maina savu kažoku, arī tā krāsu. Kāpēc? Zoologs Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs, paskaidro: – Pirmkārt, kažoks regulē ķermeņa temperatūru. Tādēļ daudziem zīdītājiem ziemas kažoks ir biezāks, apmatojums garāks.
Otrkārt, apmatojums daudziem nodrošina mehānisku aizsardzību. Treškārt, lielai daļai zīdītājdzīvnieku apmatojuma krāsa ļauj maskēties no plēsīgiem dzīvniekiem. Ceturtkārt, apmatojumu lieto emociju demonstrēšanai saviem sugas brāļiem un citām radībām.
Lūša kažoks ziemā kļūst bālāks un vilna – biezāka. Krāsa mēdz variēt no baložpelēkas līdz koši rudai. Parasti kažoks klāts lielākiem vai mazākiem plankumiņiem. Vēdera apakšdaļa un pakakle līdz pazodei ir gandrīz balta. Īsās astes gals vienmēr melns.
Baltā zaķa vasaras “apģērbs” ir tumši pelēks – ļoti līdzīgs pelēkajam zaķim, taču ziemā tas ir balts, vien ausu gali – melni.
Lapsai apmatojums ziemā ir daudz biezāks nekā vasarā, bet nedaudz pelēcīgāks, lai tik ļoti neizceltos apkārtējā vidē.
Brūnganās stirnas ziemā kļūst izteikti pelēkas.
Ziemā mežacūkām apmatojuma krāsa variē no tumšbrūnas līdz pat melnai. Ziemā vilna garāka, jo veidojas brūngana pavilna.
Vasarā sesks ir gandrīz melns, bet ziemā – dzeltenīgi pelēks.
Sarkanbrūnās un rudās vāveres ziemā kļūst sirmi pelēcīgas. Tām kažoks – krietni kuplāks nekā vasarā.
Vasarā sermulis ir brūns, ķermeņa apmatojums biezs un īss, bet ziemā tas uzvelk baltu kažoku, vien astes galiņš – melns.
Vasarā zebiekste tērpjas izteikti brūnā kažokā, balta ir vien krūteža, taču ziemā dzīvnieciņš kļūst balts.
Kurmim, ko gaisa temperatūra virs zemes maz ietekmē un kas apmatojumu maina biežāk nekā divas reizes gadā, krāsa siltajā gada periodā – melna, tumši pelēka vai brūni pelēka (ķermeņa apakšpuse allaž mazliet gaišāka, jauniem dzīvniekiem apmatojums blāvāks), bet pēc rudens apmatojuma maiņas kažoks ir ogļmelns, klāts ar viegli sudrabainu mirdzumu.
