Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Zviedri atrod “šausminošu nacionālismu” Latvijā
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Zviedrijas radio (SR) pārraidījis sižetu, kurā, runājot par topošo Latvijas Satversmes preambulu, vilktas paralēles ar bijušo Hitlera Vāciju.

Raidījums ar divu minūšu garo sižetu bijis klausāms svētdien un tajā apgalvots, ka Latvijā priekšlikums papildināt Satversmi uzjundījis karstas jūtas. “Runa ir par Satversmes ievadu, kuru daļa tulko kā pārspīlēti nacionālistisku. Viena no kritiķēm ir Olga Procevska, kura velk paralēles ar bijušo Hitlera Vāciju,” teikts raidījuma ievadā. Tālāk raidījums citē Latvijas Universitātes doktorandi O. Procevsku: “Tās izklausās kā pirmsholokausta ēras idejas. Tas patiešām izklausās, ka persona, kas rakstījusi, nezina, kur šādas idejas noved. Es domāju idejas par valsti, kas pieder noteiktai etniskajai grupai, idejas par valstsnāciju.” Zviedrijas radio žurnāliste vēlāk īpašā gaismā izceļ, ka preambulai jābūt kā pamatvērtību deklarācijai, kurā būtu minēts, kas ir Latvijas valsts, kāpēc tā dibināta un kāds ir tās mērķis. “Tur kā nekad agrāk izcelts etniskais latviskums, un tas sasaistīts ar Latvijas valsti,” teikts SR žurnālistes Dženijas Saneres-Rūskvistas sižetā.

Kā otru avotu sižetā viņa izmanto Latvijas advokātu Lauri Liepu, kurš piedalās Satversmes preambulas veidošanā.

“Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var runāt pašu valodā, sekmēt tās kultūru un arī darīt visu, ko dara visas nācijas pasaulē,” raidījumam sacījis L. Liepa. Raidījumu žurnāliste noslēdz ar patosu, apgalvojot, ka Latvijā mazāk nekā 60% iedzīvotāju ir etniski latvieši, bet pārējie pieder citām tautībām, pārsvarā krieviem, kā O. Procevska, kura grib neetnisku formulējumu Satversmes ievadā.

O. Procevska sarunā ar mani skaidroja, ka apgalvojumi par Hitlera Vāciju esot zviedru žurnālistes interpretācija. “Es citēju sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, kurš izteicies, ka preambula demonstrējot pirmsholokausta domāšanas paraugu. Tā nerēķinās ar ilgtermiņa riskiem, ko rada etnisko identitāšu prioritizācija pār citām. It sevišķi, ja runa ir par vairākuma identitāti,” skaidroja O. Procevska. Viņa pauda uzskatu: ja jau lieta nonākusi tik tālu, sabiedrībā nepieciešamas veidot plašas diskusijas, lai preambulā ņemtu vērā gan iedzīvotāju dažādās etniskās, gan arī sociālās identitātes. “Nepieciešams kompromiss starp daudzbērnu māmiņu Bolderājā un investīciju baņķieriem. Iespējami vairāk Latvijas iedzīvotāju jāspēj sevi saskatīt šajā tekstā,” skaidroja LU doktorande.

Veinberga vērsusies 
pie regulatora 


Interneta sociālajā tīklā “Twitter” sašutumu par Zviedrijas radio sižetu pauda Latvijas dzejniece Liāna Langa un Zviedrijā dzīvojošā latviešu žurnāliste Sandra Veinberga, kura pirmā vēstīja, ka “Zviedrijas radio ziņās stāsta par šausminošu nacionālistu mēģinājumu reformēt Satversmi”. S. Veinberga jau rīkojusies – viņa uzrakstījusi iesniegumu gan Zviedrijas radio, gan Zviedrijas Radio un televīzijas kvalitātes pārvaldei, jo sižets viņas ieskatā neesot bijis bezkaislīgs, radījis tendenciozu iespaidu un neatspoguļo situāciju Latvijā. Viņa aicina skatīties uz notikumiem mūsu valstī plašāk un analītiskāk. Atbilde no regulatora esot gaidāma mēneša laikā.

Svētdienās žurnāliste mēdz klausīties Zviedrijas radio pusdienas programmu, un sižetu dzirdējuši viņas zviedru viesi, kuriem radies iespaids, ka situācija Latvijā ap Satversmes preambulu esot nokaitēta.

O. Procevskas teikto radio S. Veinberga vērtē kā populistisku, bet L. Liepas viedokli kā vājāku. “Tas bija kā kādas institūcijas vadītāja birokrātisks spriedelējums. Jāņem vērā radio īpatnības – tajā bieži vien lielāku spēku uz auditoriju izraisa emocionāli piesātinātāki viedokļi, kāds bija Procevskai. Materiāls bija negatīvi orientēts, jo radio tajā netieši mēģinājaja saskatīt Latvijā līdzīgus procesus, kādi notiek Ungārijā vai arī Grieķijā, kurā parlamentā ir nacionālradikālā “Zelta aunādas” partija,” sprieda S. Veinberga.

 

Vēstniecība nereaģēs


Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis pēc raidījuma bija lūdzis vēstniecības darbiniekiem sižetu iztulkot, taču plašāka reakcija no Latvijas vēstniecības puses nesekošot, piemēram, vēstniecība nesūtīs vēstuli SR vai mediju regulatoriem. “Mēs cienām preses brīvību un neatkarību, turklāt šajā sižetā ir divi pretēji viedokļi, kas liecina, ka mediju labā prakse ir ievērota,” man sacīja G. Jegermanis. “Sižetā nav nekā tāda, kas prasītu rīcību. Esmu Stokholmā divus mēnešus un tuvākajā laikā plānoju iepazīties ar žurnālistiem, kas interesējas par Latviju, lai sniegtu vairāk informācijas par mūsu valsti.”

Vēstniecības lēmumu kritizē S. Veinberga, uzskatot, ka šo misēkli Zviedrijas radio diplomāti būtu varējuši izmantot savā labā. “Kārtējo reizi Latvijas vēstniecība Zviedrijā nedara neko. Nav jau nota Zviedrijas valdībai jāraksta,” teic S. Veinberga. Viņa uzsver, ka vēstniekam vajadzējis piezvanīt uz Zviedrijas radio un izskaidrot situāciju, turklāt viņš varētu panākt, ka viņu uzaicina uz Zviedrijas radio rīta programmu, kur šo lietu izrunātu un to dzirdētu plaša auditorija. “Igauņi vienmēr tā dara, viņi iegūst iespējas tikt pie laika medijos un tāpēc Igaunija zviedriem ir labāk saprotama nekā Latvija,” skaidro S. Veinberga. Viņa gan teic, ka Zviedrijas medijiem pēc būtības vajadzīga “nelaime no Latvijas”, jo radio vēsturiski kontrolējot kreisi noskaņots menedžments.


Fakti


Satversmes preambulas projektu izstrādājis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

“Latvijas Avīzes” lasītāji preambulas projekta tekstu varēja lasīt “LA” 25. septembra numurā, bet “LA” 27. septembra numurā – ar E. Levita komentāriem par šo dokumentu.

Piedāvātās preambulas teksts sākas ar vārdiem:

Ar mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību

Latvijas tauta,

– ņemot vērā, ka nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918. gada 18. novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī”.

Tieši jēdzieni “latviešu tauta” un “valstsnācija” atsevišķiem cilvēkiem raisa pretenzijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Būtu nu tie pedofīli turējuši savas žaunas!

  2. Un to saka viņi, kas nesen piedzīvoja rasu nemierus!?

Draugiem Facebook Twitter Google+