Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. jūlijs, 2013
Drukāt

Zviedri pievēršas ķīniešu valodai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Norādot uz Ķīnas augošo ietekmi globālajā ekonomikā, Zviedrijas izglītības nozares amatpersonas iecerējušas tuvākajos gados skolu mācību programmās ieviest ķīniešu valodu, turklāt to zviedru skolēniem piedāvājot kā otro svešvalodu aiz angļu valodas.

 

Zviedru izglītības ministrs Jans Bjerklunds jau pirms pāris gadiem paziņoja, ka vēlas, lai Zviedrija kļūst par pirmo Eiropas valsti, kur pamatskolās un vidusskolās ieviesta ķīniešu valodas mācīšana.

 

Ekonomiskais labums

“Ķīnas politiskā un kultūras ietekme aizvien palielinās,” interneta vietnei “TheLocal.se” izteicās Bjerklunda politiskā padomniece Anna Neumane. Jau pagājušā gada nogalē Zviedrija lēma ievērojami palielināt ķīniešu valodas kā svešvalodas statusu skolās, pielīdzinot to franču, vācu un spāņu valodām. Valsts izglītības ministrs uzskata, ka līdzšinējā sistēma, kurā uzsvars tiek likts uz Eiropas valstu valodu apguvi, ir novecojusi. Turklāt viņš arī neslēpj ieinteresētību ekonomiskajās priekšrocībās, ko ilgtermiņā sniegtu tas, ka aizvien vairāk zviedru prastu ķīniešu valodu. “Ne visi uzņēmējdarbības pasaulē runā angļu valodā. Augsti kvalificēts darbs no Eiropas tiek pārcelts uz Ķīnu. No ekonomiskā skatpunkta – ķīniešu valoda būs daudz svarīgāka nekā franču vai spāņu valoda,” piebilda Bjerklunds.

“Pasaulē ir daudz valodu, kuras cilvēki var mācīties, taču Ķīna ir pasaulē lielākā valsts un otrā lielākā ekonomika. Turklāt drīz tā var kļūt par vislielāko ekonomiku,” piebilda viņa padomniece Neumane.

Šobrīd dažās vidusskolās un pamatskolās jau tiek piedāvāta ķīniešu valodas apguve. Tiesa, 2010. un 2011. mācību gadā šo Āzijas valodu izvēlējās apgūt tikai 62 pamatskolēni un 900 vidusskolēni. “Jā, dažās skolās audzēkņiem jau šobrīd ir iespēja apgūt ķīniešu valodu. Skolēni saprot, ka Ķīnai ir milzīga ietekme uz mūsu ekonomiku,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” skaidroja Bjerklunda preses sekretāre Elina Boberga. Vienlaikus viņa norādīja, ka Zviedrijas skolās pilnvērtīgas ķīniešu valodas mācību programmas tiks izstrādātas ne agrāk kā pēc desmit gadiem. “Lai ķīniešu valoda mūsu mācību programmās ieņemtu tādu pašu vietu kā modernās valodas, kas šodien ir vācu, franču un spāņu, ir jāpaiet labam laikam, iespējams, vairāk nekā desmit gadiem. Joprojām nav atrisināts ķīniešu valodas skolotāju jautājums. Šajā jomā ir liels mācībspēku trūkums,” stāstīja Boberga.

 

Domā ilgtermiņā

Neumane norāda, ka, ņemot vērā to, ka ķīnieši lieto zīmes, nevar gaidīt, ka skolēni šo valodu apgūs tikpat ātri kā, piemēram, franču vai vācu valodu. Zviedrijas izglītības sistēmas darbinieki interneta vietnei “TheLocal.se” stāstījuši, ka pēdējos gados arī vecāki kļuvuši atvērtāki idejai, ka viņu bērniem tiks mācīta ķīniešu valoda. “Viņi paši mudina bērnus izvēlēties ķīniešu valodas apguvi. Ir notikusi attieksmes maiņa,” interneta vietnei skaidroja ķīniešu valodas skolotāja Zviedrijā Meisanga Fredmarka. Viņa pastāstīja, ka vienam no viņas privātskolēniem ir tikai trīs gadi.

“Jauniešu vecāki bieži ir izglītoti cilvēki, kuri strādā starptautiskās kompānijās un labprāt savus bērnus jau agrā vecumā iepazīstina ar ķīniešu valodu,” norādīja Fredmarka.

Arī pārējās Skandināvijas valstīs tiek cilāts jautājums par ķīniešu valodas nopietnāku mācīšanu skolās. Piemēram, Norvēģijas galvaspilsētas Oslo dažās pamatskolās audzēkņiem ir iespēja kā vienu no svešvalodām izvēlēties ķīniešu valodu. Norvēģu izglītības nozares darbinieki Ķīnas interneta izdevumam “The Epoch Times” stāstījuši, ka daudziem skolēniem ķīniešu valoda interesē tieši lingvistikas dēļ, ne tikai ekonomisku apsvērumu iespaidā. Arī Dānijā savulaik valdības līmenī tika apspriesta iecere celt ķīniešu valodas mācīšanas latiņu. Taču šī iecere tā arī palika diskusiju līmenī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+