Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. septembris, 2014
Drukāt

Zviedri vēlēs parlamentu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nedēļas nogalē Zviedrijā norisināsies parlamenta jeb Riksdāga vēlēšanas, un sabiedriskās domas aptauju prognozētā sīvā cīņa starp šobrīd pie varas esošajām centriski labējām partijām un kreiso partiju bloku tās liek gaidīt ar 
īpašu interesi. 
Vēlēšanu priekšvakarā aptaujas uzvaru paredz astoņus gadus opozīcijā esošajām kreisā spārna partijām – sociāldemokrātiem, Zaļajai partijai un Kreisajai partijai.

Mēģinās satricināt sociāldemokrātijas bastionu


Kopš 2006. gada Zviedrijas valdību veidojis centriski labējo partiju bloks ar minēto Moderātu partiju, Centra partiju, Liberālo partiju un kristīgajiem demokrātiem sastāvā. Taču sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām liecina, ka tām būs grūti noturēties pie varas. Kaut arī Zviedrija, prasmīgi apejoties ar finansēm, pasaules ekonomisko krīzi pārcieta sekmīgāk nekā vairākums citu valstu, zviedrus uztrauc gan nepilnības izglītības sistēmā, gan lielais bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū. Šīs tēmas ir vienas no aktuālākajām arī pirmsvēlēšanu cīniņā, atzīmē ziņu aģentūra “Reuters”. Saskaņā ar augusta datiem, Zviedrijā bezdarbs pieaudzis līdz 7,4 procentiem. “Astoņu gadu laikā mēs esam izveidojuši 250 tūkstošus jaunu darba vietu, kas ir sasniegums, ja salīdzinām ar citām valstīm. Tajā pašā laikā mēs redzam nodarbinātības samazinājumu Dānijā un Somijā,” sarunā ar laikrakstu “The Financial Times”, runājot par darba vietu radīšanu, komentēja Reinfelds. Viņa partijas programmā ietverts solījums radīt vēl 350 tūkstošus darba vietu. Reinfelds ir pirmais kādas centriski labējās partijas līderis Zviedrijā, kurš premjerministra amatā bijis divus termiņus pēc kārtas. “Trešais termiņš būtu politiskā zemestrīce ziemeļvalstī, kas slavena kā sociāldeamokrātijas bastions,” vērtē “The Financial Times” apskatnieks Ričards Milne.

Reinfeldam izaicinājuma cimdu šogad nopietni apņēmušās mest kreisās partijas ar sociāldemokrātiem priekšgalā, kas pēc pēdējām divām vēlēšanām – 2006. un 2010. gadā – bijušas spiestas atrasties opozīcijā. Ar aizvien uzstājīgāku regularitāti atbalsts sociāldemokrātiem audzis kopš 2012. gada, kad par partijas līderi tika izraudzīts Stefans Lēvens. Kaut arī politikā maz pieredzējis, viņš vadījis Zviedrijas vienu no ietekmīgākajām arodbiedrībām “IF Metall”. Jau augusta beigās par vienu no savas priekšvēlēšanu kampaņas galvenajiem solījumiem viņš nosauca bezdarba mazināšanu jauniešu vidū. “Valdības neefektīvie nodokļu samazinājumi, un [tēriņu] samazinājumi izglītības pro­grammām acīmredzot nav strādājuši,” sociāldemokrātu partijas programmu citē interneta vietne “TheLocal.se”, informējot, ka Lēvens apsolījis radīt 50 tūkstošus jaunu darba un prakses vietu tieši jauniešiem. Viņš esot gatavs piedāvāt sešu miljardu kronu (vairāk nekā 650 miljonu eiro) vērtu programmu jauniešu bezdarba mazināšanai. Savukārt izglītības sistēmas uzlabošanai viņš līdz 2018. gadam sola tērēt 40,5 miljardus kronu (4,4 miljardus eiro).

Neparedzamā politika


Nedēļas sākumā sabiedriskās domas pētniecības centra “Novus” publicētie dati liecina, ka sociāldemokrāti var cerēt uz aptuveni 30 procentu lielu atbalstu, kamēr viņu sabiedrotie – Zaļā partija un Kreisā partija – uz attiecīgi 8,6 un 7,1 procenta lielu atbalstu. Tādējādi kreiso partiju bloks kopā varētu iegūt vairāk nekā 46 procentus balsu, kas tam dotu 167 no kopā 349 deputātu vietām parlamentā, kas gan joprojām nav pietiekami vairākuma nodrošināšanai. Tikmēr centriski labējo partiju bloks – 
ar premjerministra Reinfelda vadīto Moderātu partiju priekšgalā – šobrīd var rēķināties ar 41,3 procentu lielu atbalstu.

Ziņu aģentūra “Reuters” atzīmē, ka var izveidoties situācija, kad ne centriski labējo partiju blokam, ne kreiso partiju blokam neizdodas iegūt vairākumu. Tādā gadījumā valdības veidošanā izšķirošā loma var iekrist galēji labējās partijas “Zviedrijas demokrāti” rokās. Aptaujas liecina, ka “Zviedrijas demokrāti”, kuri paziņojuši, ka vēlas četru gadu laikā par 90 procentiem samazināt imigrācijas apjomus valstī, varētu sa­sniegt savu līdz šim labāko rezultātu – teju desmit procenti zviedru atbalsta partiju. Tiesa, lielāko partiju bloki līdz šim uzstājuši, ka nav gatavi sadarboties ar partiju “Zviedrijas demokrāti”. Taču centriski labējo partiju alianse brīdinājusi, ka pat tad, ja zaudēs vēlēšanās, tā parlamentā iesniegs kopīgu budžeta projektu. Un, ja par to nobalsos arī “Zviedrijas demokrāti”, tad kreisi centriskā valdība kritīs un nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Zviedrijas politikas apskatnieki starptautiskajiem medijiem atzinuši, ka tik neparedzama situācija Zviedrijas politiskajā vidē sen nav bijusi.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+