Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. marts, 2014
Drukāt

Zviedrija – inovatīva, atvērta, gādīga, autentiska

Foto: LETAFoto: LETA

Zviedrijas karogs.

Zviedrijā valda brīvība, tā ir tehnoloģiski attīstīta, valsts iegulda zinātnē, un vienlaikus lielā cieņā tiek turēta apkārtējā vide. Zviedrija ar savām zināšanām vēlas dalīties arī ar Latviju, kurā vienlaikus ar Zviedrijas karaļpāra vizīti norisinās Zviedrijas Karaliskā nedēļa.

Kā Zviedriju vērtē pasaulē?


Četri galvenie vārdi, kas raksturo Zviedriju, ir – “inovatīva”, “atvērta”, “gādīga” un “autentiska”. Tas noskaidrots Zviedrijas Institūta pētījumā. “Mums joprojām ir vecais sociālās labklājības valsts tēls,” piebilst ģenerāldirektora biroja zīmolu stratēģis Joakims Norēns.

Zviedrijas vārdu pasaulē nes tās uzņēmumi. “Redzam, ka Zviedrijas produktus citu valstu iedzīvotāji augstu vērtē. Daudzi domā, ka tie ir videi draudzīgi,” turpina J. Norēns. Runājot par autentiskumu, viņš uzsvēra: kaut gan autoražotājs “Volvo” pieder Ķīnas uzņēmumam, tas joprojām iemieso zviedriskumu. Tikmēr telekomunikāciju uzņēmumam “Erics­son” esot globālāks raksturs. Ja runā par “Zviedriju, kas rūpējas”, tas nozīmē sociālās garantijas, par ko var pārliecināties arī ārzemnieki, kas strādājuši zviedru uzņēmumos. Kā būtisku Zviedrijas tēlā J. Norēns min Stīga Lārsona grāmatu sēriju “Millenium”, kurā atklājas jauns un skarbs Zviedrijas tēls. “Zviedrija mūsdienās ir ļoti stipra grāmatniecībā. “Millenium” bija tumšs tēls, daudz interesantāka Zviedrija. Tomēr lasītājs saprot, ka tas viss nav patiesība,” spriež Zviedrijas Institūta pārstāvis. Tagad Stokholmā atvērts arī Stīga Lārsona muzejs, kura apmeklētājiem iespējams doties tūrēs pa “Millenium” sērijā aprakstītajām vietām. Zviedri nebeidz lepoties ar savu pasaulē slavenāko popgrupu “ABBA”, arī tai ir savs muzejs.

Radošais bērnudārzs


Zviedrija vienmēr uzsvērusi savu sociālās aizsardzības sistēmu un rūpes par katru iedzīvotāju. Kā viens no piemēriem šai politikai ir pirmsskolas izglītības iestāde “Täppan”. Iestādē daudz domāts par bērnu radošo attīstību. Bērnudārzā ir dažādu tautību un ticību bērni, un tas tiek ņemts vērā, veidojot arī viņu ēdienkarti, kurā uzsvars tiek likts uz veselīgas pārtikas izvēli. Bērnudārzā tiek respektēts tas, ka bērni var nākt no dažādām ģimenēm – arī no homoseksuālajām, taču zviedru sabiedrībā, pēc bērnudārza audzinātājas vārdiem, cilvēki tam nepievērš uzmanību un arī netiek minēts, kurš ir bērna tēvs vai māte, bet tiek uzsvērts, ka šie cilvēki ir bērna vecāki. Jautāta par agresīviem bērniem, pirmsskolas iestādes koordinatore atbild, ka gadījumos, ja parādās agresivitāte pret citiem bērniem, ar viņu strādā īpašs pašvaldības speciālists, bet 30 gadu laikā no pirmsskolas iestādes nav izslēgts neviens bērns.

Meži un tehnoloģijas 


Jāuzsver, ka Zviedrijas lielāko daļu sedz meži. Valstij piederošajam uzņēmumam “Sveaskog” Zviedrijā pieder meži, kuru teritorija ir apmēram tikpat liela, cik Beļģija. Mežu izciršanā Zviedrijā “Sveaskog” lielākoties izmanto apakšuzņēmējus, kurus izvēlas atklātā konkursā. Ir svarīgi, lai tiem būtu laba reputācija. Lielākā dividenžu daļa – 60 procenti – aiziet valstij, kuras ziņā ir, kā tērēt līdzekļus, piemēram, ar šo naudu tiekot atbalstīts biatlons. Uzņēmumam pieder arī meitas uzņēmums Latvijā “Sveaskog Baltfor”, kas nodarbina 30 cilvēku. No Latvijas uz Zviedriju tiek eksportēti bērzi, lai vēlāk tos izmantotu papīra rūpniecībā. Uzņēmuma pārstāvji teic, ka latviešiem nav jāsatraucas par mežu izciršanu, jo tā nepārsniedz gada ataudzi.

Zviedri lepojas ar savu tehnoloģiju uzņēmumu “Ericsson”, kura izstāžu zāle atrodas Kistā, netālu no vietējā tehnoloģiskā institūta, kas arī ir viens no zviedru lepnumiem. “Erics­son” mūsdienās vairs neražo mobilos tālruņus, bet piedāvā risinājumus informācijas un tehnoloģiju jomā, piemēram, ierīces mobilo sakaru torņiem. “Ericsson” stratēģiskā mārketinga menedžeris un savienotās sabiedrības evaņģēlists Ēriks Krūze pārliecināts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas spēj mainīt sabiedrību un ekonomiku. Kā veiksmīgu risinājumu viņš min savienotās ielu gaismas, kuras ar mobilo tehnoloģiju palīdzību dod vairākām pilsētām iespēju ietaupīt 50 procentus no ielu apgaismojuma elektrības. Pašlaik “Ericsson” ir lielākā mobilo tehnoloģiju kompānija pasaulē, un ar to sadarbojas 340 mobilo telekomunikāciju operatori.

Karaļpāri pavadīs 
uzņēmēji un politiķi


Ārvalstu investīciju ziņā Zviedrija ir pirmajā vietā. Lielākoties tas ir, pateicoties Zviedrijas banku klātbūtnei Latvijā. Uzņēmējdarbības ministrijas valsts sekretāre Marija Ljunga saka – ir prieks vērot, kā Latvija ir atguvusies no ekonomiskās krīzes. Zviedrijas uzņēmēji karaļpāra vizītes laikā Rīgā ieradīsies uz biznesa forumu. Delegācijā būs ap 50 pārstāvju no dažādiem uzņēmumiem. Paredzēts apspriest sadarbības iespējas ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm.

Karaļpāra vizītes laikā Latvijā uzturēsies arī augsta ranga Zviedrijas politiķi, piemēram, ārlietu ministrs Karls Bilts. Tikšot apspriesti arī Ukrainas notikumi. Aizsardzības ministre Karina Enstrēma, ar kuru tikāmies, bet kura vizītē gan nepiedalīsies, tikšanās laikā uzsvēra, ka Ukrainā notiekošais ietekmējis arī Zviedriju, kur riksdagā tiek strādāts pie jaunā aizsardzības likuma. Jautāta par to, vai Zviedrija plāno izvietot patstāvīgas karaspēka daļas un pretraķešu aizsardzības sistēmas Gotlandē, kas Baltijas jūras telpā ir militārā atslēgas vieta, viņa atbildēja, ka par to Zviedrijā esot diskusija. Tāpat aizsardzības ministre uzsvēra, ka viņas partija – moderāti – ir par Zviedrijas pievienošanos NATO, taču tas neesot vairākuma viedoklis. Riksdagā vēl tikai viena partija no astoņām atbalsta šādu pozīciju.

Zviedrijas 
Karaliskā nedēļa


Līdztekus Zviedrijas karaļpāra vizītei Latvijā norisināsies Zviedrijas Karaliskā nedēļa, kas ilgs līdz 2. aprīlim. Tās laikā paredzēts zviedru filmu festivāls, kurā būs skatāma arī filma par Latvijā dzimušo leģendāro Zviedrijas premjeru Ūlofu Palmi, dokumentālā filma – “Fotogrāfe no “Rīgas”, kas vēsta par Latvijas fotogrāfi Intu Ruku, kā arī dažādas Zviedrijas mākslas filmas. Tāpat šajā nedēļā būs apskatāma izstāde par ģimenes lomu Zviedrijā “Dzīves puzle”, bet fotoizstādē “Dzīves ceļi” apmeklētāji varēs iepazīt cilvēkus, kas dzīvo Zviedrijas ziemeļos. Bērnu dienā, 26. martā, bērnus ar dažādām rotaļām priecēs Karlsons un Pepija Garzeķe, bet bērni uz skatuves varēs skaitīt dzejoļus un dziedāt dziesmas. Viens no centrālajiem nedēļas pasākumiem būs izrāde “Septiņi”, kas veidota, balstoties uz patiesiem sieviešu tiesību dzīvesstāstiem. To apmeklēs arī Zviedrijas karaliene Silvija. Latvijā viesosies aŗī zviedru jauniešu rakstnieki Sāra B. Elfgrēna un Matss Strandbergs – Zviedrijā un arī pasaulē plašu popularitāti ieguvušās jauniešu fantāzijas triloģijas “Aplis” autori.

Fakti


Desmit interesanti fakti par Zviedrijas karaļnamu


* Kārlis Gustavs uzauga bez tēva – prinča Gustava Ādolfa, Vesterbotenas hercoga, kurš 1947. gadā gāja bojā aviokatastrofā Kopenhāgenas lidostā, kad Kārlim Gustavam bija tikai deviņi mēneši.

* Pēc vidusskolas absolvēšanas Kārlis Gustavs divarpus gadus dienēja Zviedrijas armijā. Viņš Upsalas un Stokholmas universitātēs pabeidzis vēstures socioloģijas, politikas zinātnes, nodokļu tiesību un ekonomikas studijas.

* Par Zviedrijas karali viņš kļuva 1973. gadā, kad nomira viņa vectēvs karalis Gustavs VI Ādolfs. Par savu moto viņš izvēlējās devīzi “Par Zviedriju – līdzi laikiem”.

* Ar savu sievu Silviju Zommerlatu, kuras tēvs bija vācietis, bet māte – brazīliete, Kārlis Gustavs iepazinās Minhenes olimpiādes laikā 1972. gadā, kur viņa strādāja par tulci. Kāzas notika 1976. gada 19. jūnijā Stokholmas katedrālē.

* Ja Kārlis Gustavs būtu apprecējies ar Silviju sava vectēva karaļa Gustava VI Ādolfa valdīšanas laikā, viņš būtu zaudējis savas tiesības uz Zviedrijas troni. Vectēvs uzskatīja, ka monarhiem jāprecas tikai ar monarhiem.

* Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas ģimenē ir piedzimuši trīs bērni – kroņprincese Viktorija, princis Kārlis Filips un princese Madelēna.

* Karalis ir goda priekšsēdētājs Pasaules skautu fondā un bieži piedalās skautu aktivitātēs Zviedrijā un ārzemēs.

* Zviedrijas karalim Kārlim XVI Gustavam, līdzīgi kā citiem karaliskās ģimenes locekļiem, ir kaislīga interese par automobiļiem. Viņam pieder vairāki “Porsche 911s” modeļi, kuri karalim esot paši mīļākie. Pirmās fotogrāfijas ar nākamo sievu Silviju tika uzņemtas, sēžot viņa “Porsche 911s”.

* Karaliene Silvija ir profesionāla tulce un pārvalda sešas valodas – dzimtās: vācu un portugāļu, kā arī zviedru, franču, spāņu un angļu valodu. Viņa arī labi pārzina zīmju valodu, kas tiek izmantota saziņā ar Zviedrijas nedzirdīgajiem.

* Karalis aktīvi interesējas par vides un dabas jautājumiem, bet karaliene uzmanību velta dažādām sociālām aktivitātēm un labdarībai.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+