Foto Reuters/Scanpix/LETA

Galēji labējie Zviedrijas Demokrāti kļuvuši par otru populārāko partiju 1

Svaigākās aptaujas liecina, ka Zviedrijas politiskā ainava turpina mainīties un ka nākamgad gaidāmās parlamenta vēlēšanas būs saspringtas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar televīzijas kanāla TV4 kārtējo “aptauju aptauju”, kurā tiek ņemti vērā deviņu ietekmīgāko sabiedriskās domas pētniecības organizāciju veikto aptauju dati, vispopulārākā partija Zviedrijā joprojām ir sociāldemokrāti, kurus atbalsta 27,8% vēlētāju.

Taču sociāldemokrātiem sekojošo partiju spēku samērs sācis ievērojami mainīties, sašūpojot visu līdzšinējo politisko sistēmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par otro populārāko partiju kļuvuši galēji labējie Zviedrijas Demokrāti (SD), kas 2014.gada vēlēšanās ieguva 12,9% balsu, bet par kuriem šobrīd būtu gatavi balsot jau 19,3% zviedru. Tikmēr sociāldemokrātu tradicionālie konkurenti – centriski labējā Moderātu partija – noslīdējusi trešajā vietā ar 17% atbalstītāju, lai gan 2014.gadā par moderātiem balsoja 23,2% vēlētāju.

Vienlaikus ar SD popularitātes kāpumu savas pozīcijas sākusi nostiprināt Centra partija, kuras atbalstītāju skaits aptaujās, salīdzinot ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, dubultojies un pieaudzis no 6,11 līdz 12,8%.

Centristu panākumi lielā mērā skaidrojami ar viņu līderes Annijas Lēfas popularitāte. Nesenajā pēc laikraksta “Dagens Nyheter” pasūtījuma veiktajā “Ipsos” aptaujā starp labējo partiju apvienības “Alianse” atbalstītājiem viņa kā iespējamā premjerministre apsteigusi moderātu līderi Annu Kinbergu-Batru.

Lēfa sevi pozicionējusi kā nepārprotamu SD pretinieci un pēc Emanuela Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās viņa centusies sevi identificēt ar centriski noskaņoto jauno Elizejas pils saimnieku.

Tikmēr moderāti šogad jau sākuši flirtēt ar iespējamo sadarbību ar galēji labējiem, un šīs izmaiņas līdzšinējās politiskajās koalīcijās acīmredzami atspoguļo pieaugošo polarizāciju visā Zviedrijas sabiedrībā.