×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
16. februāris, 2018
Drukāt

Zviedrijas “galvaskausu ezera” noslēpums (1)

Foto: Kultūrvides aizsardzības biedrībaFoto: Kultūrvides aizsardzības biedrība

Zviedru zinātniekus mulsina savādā, ap 8000 gadu senā akmens laikmeta mezolīta perioda apbedījuma vieta, kas uzieta valsts centrālajā daļā, pārbaudot iecerētā dzelzceļa būves trasi, vēsta portāls “LiveScience”.

Apbedījumā mazā ezeriņā glabāti gandrīz tikai cilvēku galvaskausi, turklāt vismaz vairāki no tiem bijuši uzsprausti uz koka mietiem. Izrakumi Kanaljordenā pie Mūtālas pilsētas Stokholmas universitātes un Zviedrijas Kultūras mantojuma fonda spēkiem uzsākti 2009. gadā, bet tagad to rezultāti apkopoti Kembridžas universitātes žurnāla “Antiquity” jaunākajā numurā.

Apbedījumu veido 11 pieaugušu cilvēku galvaskausi un dažas kaulu daļas, kā arī viens gandrīz pilnībā saglabājies jaundzimušā skelets. Kā liecina koka daļu paliekas, vismaz divi no galvaskausiem tikuši uzsprausti uz ezera dibenā iedzītiem mietiem. Galvaskausu saglabātības pakāpe liecina ka tie, arī uzspraustie, atradušies zem ūdens līmeņa. Akmens laikmetā šī vieta bijusi neliels ezers. Tas pakāpeniski pārpurvojies, apaudzis kokiem un mūsdienās pārtapis mitrā mežā.

Nav izdevies noteikt pilnīgi visu apbedīto dzimumu, bet trīs no viņiem bijušas sievietes, bet seši vai septiņi – vīrieši. Tikai vienam no galvaskausiem bija apakšžoklis. Uz septiņu pieaugušo galvaskausiem konstatētas traumu pēdas, taču tie nav bijuši triecieni, kas šos cilvēkus nogalinājuši. Traumas vairākkārt gūtas dzīves laikā, jo nolasāmas to dziedēšanas pēdas. Interesanti, ka vīriešiem ievainojumi bijuši galvas augšdaļā vai sejas daļā, savukārt sievietēm pakauša daļā. Var tikai minēt, vai sitieni ar trulu priekšmetu liecina, ka šie cilvēki piederējuši kādai noteiktai grupai, piemēram, bijuši vergi, kas tādējādi sodīti un pēc tam dziedināti, vai arī runa ir par ko citu. Zinātniekiem nav un, visticamāk, nekad nebūs atminējuma ne šim, ne arī vairākiem citiem jautājumiem, ko uzdod izrakumi Kanaljordenā.

Apbedījumu jeb nosacīto kapsētu ezerā veidojusi 12X14 metru liela krietnu akmeņu un koka mietu konstrukcija. Līdzās galvaskausiem konstatēti vairāki cilvēka roku un kāju kauli, taču visos gadījumos tikai no labās puses. Tāpat ezerā samesti dzīvnieku žokļi un kauli. Visi kauli izvietoti, vadoties no zināmas kārtības – cilvēka struktūras vidū, bet apkārt izvietojas brūnā lāča, aļņa, mežacūkas, brieža un stirnas kauli. Vairāki galvaskausi ezerā ievietoti jau krietnu laiku pēc šo cilvēku nāves.

Pētnieciskā projekta vadītājs doktors Fredriks Halgrēns portālam “LiveScience” apbedījumu raksturojis kā “ļoti mīklainu struktūru”. Tie, kas to akmens laikmetā veidojuši, nav vēlējušies lai apbedījums būtu redzams. Labākajā gadījumā par to varēja liecināt atsevišķi mieti virs ūdens. “Šeit mums ir ļoti sarežģīta, ļoti strukturēta rituāla piemērs. Kaut arī mēs nespējam atšifrēt rituāla jēgu, mēs varam novērtēt tā un šo aizvēsturisko mednieku – vācēju sabiedrības sarežģītību,” norādījis zinātnieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+