Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. jūnijs, 2012
Drukāt

Zviedrijas īpašumā – mājvieta latviešu bērniem


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Pestīšanas armija (PA) Zviedrijā ir sena organizācija ar labu reputāciju. Es kā Zviedrijas vēstnieks lepojos, ka tā darbojas arī Latvijā un ka iekļāvušies arī Latvijas pārstāvji, kas arī strādā no sirds un ar lielu atdevi,” saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Mats Stafansons, piebilzdams, ka viņa vecmāmiņa strādājusi Pestīšanas armijā un bijusi virsnieces pakāpē. 


PA Latvijā pēdējos trīs gadus vada komandieri Ruta un Pēteris Baronovski no Zviedrijas. Viņu aicināti, vēstnieka kungs ar savu māmuļu Kaisu Stafansoni un dažiem vēstniecības darbiniekiem apmeklēja Skangaļu muižu Priekuļu novadā, kur pirms gandrīz 20 gadiem PA izveidoja bērnu atbalsta un sociālās aprūpes centru, bet tuvējā Sarkaņu ciematā nesen atklāja Dienas centru.

 

Ūlofa Palmes saulainās vasaras

Skangaļu muiža savulaik piederējusi bijušā Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes mātes vecākiem. Mazais Ūlofs kopā ar brāli Klāsu un māsu Katarīnu līdz kara sākumam te pavadījuši ik vasaru. Katarīna Palme tām veltījusi savu atmiņu grāmatu “Vasaras Skangaļos”.

Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene atjaunoja savas tiesības uz muižu, kas padomju okupācijas gados bija gandrīz nopostīta. Ģimene tobrīd vēl nezināja, kā turpmāk izmantot šo īpašumu.

Taču, lidojot uz Rīgu, advokāts Klāss Palme iepazinās ar PA kareivi Bertilu Rodinu no Zviedrijas. Viņš stāstīja, ka Latvijā Pestīšanas armija atjaunojusi savu darbību, ka iecerēts izveidot skolu, kurā dzīvotu un mācītos bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši. Taču tam vajadzīgas telpas.

Pēc šīs sarunas advokāts aprunājies ar tuviniekiem, un pēc mēneša Palmes ģimene bija nolēmusi atdāvināt Skangaļus PA. Pateicoties zviedru organizācijai un dažādu fondu atbalstam, muižas ēkās tika sākts remonts, bet skolai un bērnu internātam paredzēto namu uzbūvēja pilnīgi no jauna.

 

Mājvieta 26 bērniem
Skagali2_VS_6

“Te ir gabaliņš Zviedrijas zemes,” saka pārvaldnieks Modris Jankovskis, iepazīstinot ar aprūpes centru un tā teritoriju. Pirms 18 gadiem te darbojās skola ar sešām klasēm, tomēr mazā skolēnu skaita dēļ tika slēgta. Šobrīd centrā mitinās 26 bērni no sociālā riska ģimenēm. Tie galvenokārt ir pusaudži, ko nelabprāt izvēlas audžuģimenes vai adoptētāji, tāpēc Skangaļi viņiem ir māju vietā.

Bērni mācās Mārsnēnu pamatskolā. Datortelpā sastaptie 9. klases zēni uz PA pārstāvju jautājumiem atbild angliski. Daniels angļu valodu apguvis, ciemojoties draugu ģimenē Amerikā. Audzinātāja Modra Šmagre stāsta, ka bērni brīvdienas pavadot Francijā vai Norvēģijā, kur viņus savās mājās uzņem vietējās ģimenes. Pērn visi Skangaļu bērni devās uz vasaras nometni Norvēģijā. Šogad jūlijā tāda nometne būs Lietuvā. Finansējumu nodrošina kāds norvēģu sponsors.

Centra iemītniekiem ir arī savi pienākumi. Bērniem ne tikai jāmācās, bet pēc skolas katram obligāti viena stunda dienā ir jānostrādā saimniecībā – jāravē dārzs vai jākopj apkārtne, jārūpējas par siltumnīcu.

 

 

Kazarmu vietā 
Dienas centrs

Skagali1_VS_6Pāris kilometru no Skangaļu muižas atrodas Sarkaņu ciemats. Te savulaik bija izvietojusies padomju armijas karaspēka daļa. Armijai aizejot, pamestās ēkas palēnām gāja postā. PA vienu no kazarmām nopirka un pārbūvēja, faktiski uzcēla no jauna. Tagad šeit atvērts Dienas centrs, ko aktīvi izmanto šā ciemata 18 bērni, kā arī apmēram 10 no 70 iedzīvotājiem.

Dienas centrā strādā Ilona un Dmitrijs Konovalovi, gados jauni cilvēki, daugavpilieši, kas iepazinās, mācoties Rīgā. Ilona bija izvēlējusies medmāsas profesiju, bet Dmitrijs gribēja kļūt par datorspeciālistu. Taču vienā brīdī abi sapratuši, ka vēlas darīt ko citu, un tāpat kā Dmitrija vecāki savu dzīvi saistīja ar PA. Jaunieši pabeidza Bībeles starptautisko institūtu un šogad no kadetiem tika ordinēti par virsniekiem.

Dienas centrā notiek dievkalpojumi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tieši bērni šeit labprāt iegriežas pēc skolas, te mācās, pilda mājas darbus, spēlē dažādas galda spēles, apgūst prasmi gatavot vienkāršus ēdienus. Ciemata iedzīvotājiem divas reizes nedēļā tiek piedāvāta zupas virtuve, toties bērni katru dienu tiek pacienāti ar sviestmaizēm un tēju. Šeit atrodas arī neliela bibliotēka, bet šovasar tiks sākta futbollaukuma būve. Finansējums tam jau saņemts.

Ilona un Dmitrijs stāsta, ka Sarkaņos dzīvojošie bērni Dienas centrā redz, ka var dzīvot citādi – telpas ir glīti izremontētas, virtuve aprīkota ar visu nepieciešamo ēdiena gatavošanai, dziļurbums nodrošina kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Veļas automātā var izmazgāt drēbes, bet dušā nomazgāties. Te izsniedz arī humānās palīdzības drēbes un apavus.

 

Iedvesmo sākt 
jaunu dzīvi

Ciematā dzīves apstākļi nav īpaši spoži. Dzīvokļi gadiem neremontēti, bet to iemītnieki ir bez darba un trūkumā, tiek lietots alkohols, kas līdzi nes noziedzību un likumpārkāpumus.

“Tādā vidē Dienas centrs ir kā gaiša saliņa, uz kuru tiekties,” saka Ilona. Viņa novērojusi, ka cilvēki mainās, sakārto sevi, savu apģērbu. “Mūs uztrauc jaunieši, kas dzer, pīpē, sēdējuši cietumā. Bet nupat no cietuma iznāca jauns puisis, viņš atnāca pie mums, interesējās, vai drīkstēs izmantot Dienas centra dušu, veļas automātu, jo pašam nekā neesot. Radās iespaids, ka šis jaunietis grib sākt jaunu dzīvi,” stāsta Ilona.

 

Viedokļi

Lauris Žubulis, jurists, advokātu biroja līdzīpašnieks: “Skolas gados apmaiņas programmas ietvaros Zviedrijā apguvu zviedru valodu, tāpēc jau 15 gadus esmu saistīts ar Pestīšanas armiju kā tulks, palīdzu arī, kad jārisina kādi juridiskie jautājumi. Redzu, cik nozīmīgu darbu tā veic. Apsveicami, ka PA cenšas pielāgoties šodienas dzīves prasībām, padarīt to modernāku un mūslaiku cilvēkam saprotamāku.”

Elita Rancāne, Priekuļu novada sociālā dienesta vadītāja: “Pestīšanas armija ne tikai izveidojusi sociālās aprūpes centru bērniem, kuriem nepieciešama ārpusģimenes aprūpe. Tā palīdz iedzīvotājiem gan ar pārtikas pakām, zupas virtuvi, apģērbu, gan ar garīgo atbalstu, kas šodienas apstākļos nav mazsvarīgi. Tas, ko viņi dara, ir milzīgs ieguvums novada iedzīvotājiem.”

 

Uzziņa

Pestīšanas armija

Starptautiska kristīga organizācija, kas darbojas vairāk nekā 120 valstīs. To 1865. gadā Londonā izveidoja mācītājs Viljams Būts, redzēdams, ka graustu rajonu trūkumcietējus oficiālā baznīca savās draudzēs nepieņem. V. Būts izveidoja kristīgu misiju, kas sludināja evaņģēliju un sniedza arī materiālu atbalstu šiem cilvēkiem. Misiju 1878. gadā nosauca par Pestīšanas armiju.

Latvijā PA dibināta 1923. gadā. Organizācija deviņdesmitajos gados atguva savu pirmskara īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 10a, kur šobrīd atrodas tās centrālā mītne. Šodien Latvijā darbojas seši korpusi un piecas sociālās aprūpes institūcijas. Ik nedēļu palīdzību saņem vairāk nekā 1700 iedzīvotāji.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+