×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Zviedrijas nacionālās dienas svinībās (1)

Brīdī pēc apbalvošanas (no kreisās) Madara Lāce, Ieva Marga Markausa, Inese Kundžena-Kundženova, Zviedrijas vēstnieks Henriks Landerholms, Guntra Lāce, Egils Rēvelis un Kristaps Jānis Dambenieks. Foto - Valdis SemjonovsBrīdī pēc apbalvošanas (no kreisās) Madara Lāce, Ieva Marga Markausa, Inese Kundžena-Kundženova, Zviedrijas vēstnieks Henriks Landerholms, Guntra Lāce, Egils Rēvelis un Kristaps Jānis Dambenieks. Foto - Valdis Semjonovs

Zviedrijas vēstniecība Latvijā uz dārza svētkiem 6. jūnijā bija ielūgusi arī “LA” lasītājus – vēstuļu konkursa laureātus.

Balvas par uzvaru konkursā pasniedza Zviedrijas vēstnieks Henriks Landerholms. Viesi tika pacienāti ar gabaliņu no lielās svētku tortes, kas bija dekorēta Zviedrijas karoga krāsās, baudīja arī kafiju un zemenes. Jau pirms simt gadiem 6. jūniju sāka svinēt kā Zviedrijas karoga dienu. 1983. gadā to nosauca par Zviedrijas nacionālo dienu, un kopš 2005. gada tā ir viena no valsts brīvdienām. Šī diena ir nozīmīga Zviedrijas vēsturē ar to, ka tajā 1523. gadā tika kronēts Gustavs Vāsa. Zilā un dzeltenā krāsa kā Zviedrijas krāsas tiek lietotas jau kopš 13. gadsimta.

Galvenā balva konkursā “Ko zinām par Zviedriju?” ir ceļojums uz Stokholmu, un dalībnieki atzina, ka meklēt atbildes mudināja tieši izredzes doties jaukā braucienā. Lubānieši Egils un Laima Rēveļi, kuri pirmdienas vakarā ar vēstniecības dāvātajām biļetēm apmeklēja “The Real Group” koncertu Dzintaros, atminas, ka Stokholmā pirms vairākiem gadiem apskatījuši gan sardzes maiņu pie karaļa pils, gan “Vāsas muzeju”. Laima saka: “Pēc daudziem gadiem gribētos turp vēlreiz aizbraukt, tāpēc piedalījāmies konkursā.”

Ceļojumu ieguvusī Lāču ģimene plāno uz Stokholmu doties septembra sākumā. “Noteikti aizsūtīšu savus iespaidus un bildītes no ceļojuma!” sola Guntra. Viņas meita Madara vēlas apskatīt Astrīdas Lindgrēnas muzeju.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas vēstnieks tāds minorīgs izskatās…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+