Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms
Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms
Foto – LETA

Zviedrijas vēstnieks: Vārda brīvība jāsargā 0

V.E. HENRIKS LANDERHOLMS, Zviedrijas vēstnieks

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šogad 2. decembrī, Zviedrijā svin preses brīvības 250. gada dienu. Tieši šajā dienā 1766. gadā, Zviedrijas Riksdāgs pieņēma pasaulē pirmo Likumu par Preses Brīvību, kas nozīmēja, ka drukāto mediju cenzūra tika aizliegta un, sabiedrībai ļāva brīvu pieeju valsts iestāžu dokumentiem, tādējādi nodrošinot tai iespēju piedalīties politiskajā diskursā. Likums par Preses Brīvību ir bijis nozīmīgs mūsdienu labklājības valsts attīstības priekšnoteikums.

Šis likums savam laikam bija unikāls. Likuma projektu sagatavoja Anderš Sidenius (Anders Chydenius) Riksdāga pārstāvis no Karlebī (Karleby) pilsētas un tas bija vēl pirms Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas, kas aizstāvēja tiesības brīvi izteikties visiem iedzīvotājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Brīvība izteikties Zviedrijai ir labi kalpojusi. Tā ir ne tikai priekšnoteikums demokrātijai, bet arī sabiedrības attīstības galvotāja. Ideju un viedokļu brīvā plūsma, kā arī debates un kritiskā vērtēšana, rada ideju bagātību un sekmē inovācijas.

Pateicoties sabiedrības iespējai piekļūt oficiāliem dokumentiem Zviedrijā iedzīvotājiem ir tiesības pārbaudīt to informāciju, kas pieejama valsts iestādēm. Šādi privātpersonas un žurnālisti var kontrolēt varas struktūras un ievēlētos politiķus. Šis princips Zviedrijai ir ļoti nozīmīgs tās tiesību sistēmai, jo ir bijis neatsverams pienesums korupcijas risku mazināšanai un uzticības vairošanai valsts institūcijām. Tāpēc bez bažām varam apgalvot, ka mūsu atvērtā sabiedrība ir kalpojusi par pamatu Zviedrijas ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai.

Tomēr, kamēr svinam izteikšanās brīvību, mēs arīdzan diemžēl redzam ka fundamentālās tiesības un brīvības visapkārt pasaulē tiek pakļautas arvien lielākiem ierobežojumiem. Daudzviet mēs redzam demokrātiskās vides sarukšanu. Cilvēki tiek apklusināti un informācijas pieejamība pilsoņiem tiek ierobežota. Tiek radīta represīva likumdošana, kas mērķēta uz žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Apdraudējumi kļūst arvien izplatītāki, un satraucoša statistika no UNESCO rāda, ka pēdējos desmit gados vismaz 800 žurnālistu tikuši nogalināti. Un diemžēl tikai neliels skaits pārkāpēju tikuši saukti pie atbildības.

Žurnālistu drošība ir nozīmīgs priekšnoteikums brīvām debatēm. Jo kas notiek ar sabiedrību, ja tai nav pieejas brīviem un neatkarīgiem medijiem? Kas notiek ar zināšanām, kad informācija tiek pakļauta dažādiem priekšnoteikumiem? Kādas sekas var sagaidīt no neinformētas sabiedrības?

Mums būtu jāpastiprina centieni veicināt gan mediju, gan izteikšanās brīvību. Vārda brīvība ir nozīmīgs princips, ar kuru mēs lepojamies un vēlamies aizsargāt. Tā ir tradīcija, kas ir pelnījusi, lai to aizstāvētu.

Reklāma
Reklāma

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi un programma 2030. gadam ir pozitīvs piemērs sabiedrības attīstībai. Viens no mērķiem (16.10) aicina valstis “Nodrošināt sabiedrības pieeju informācijai un aizstāvēt fundamentālās brīvības, saistībā ar nacionālo likumdošanu un starptautiskajiem līgumiem”. Mēs uzskatām to par ļoti nozīmīgu mērķi ilgtspējas attīstības centienos.

Likuma par Preses Brīvību 250. gadadiena Zviedrijā mums atgādina par garo ceļu, ko esam nogājuši, lai veicinātu izteiksmes brīvību. Vārda brīvība ir princips, ko nekad nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu. Tas vienmēr ir jāaizstāv. Mēs patiešām ceram, ka 2. decembris kalpos par atspēriena punktu diskusijai par šo jautājumu. Tāpat mēs ceram, ka arvien vairāk cilvēku iestāsies par brīvām debatēm un viedokļu apmaiņu, kā arī turpinās diskutēt, izmeklēt un kritizēt.