Zviedru diplomāta radinieki sūdz tiesā VDK mantiniekus 5
Zviedru diplomāta Raula Vallenberga radinieki iesnieguši tiesā prasību pret Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD), pieprasot, lai tas kā PSRS Valsts drošības komitejas mantinieks beidzot atslepenotu un bez cenzūras uzrādītu visus dokumentus, kas ļautu noskaidrot 1947. gadā padomju ieslodzījumā neskaidros apstākļos mirušā Zviedrijas pilsoņa nāves apstākļus, vēsta BBC.
Raula Vallenberga liktenis joprojām ir viena no Otrā pasaules kara mīklām. Laikā no 1944. gada jūlija līdz decembrim viņš, būdams Zviedrijas īpašais pilnvarotais nacistiskās Vācijas sabiedrotās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, pasargāja no holokausta ap 20 000 Ungārijas ebreju, kam izsniedza aizsargājošus dokumentus, kas apliecināja, ka minētās personas ir piederīgas neitrālajai Zviedrijai un gatavojas izbraukt. 1945. gada 17. janvārī, PSRS armijai ieņemot Budapeštu, padomju pretizlūkošanas dienesta “SMERŠ” darbinieki arestēja Vallenbergu, apsūdzot viņu spiegošanā. Kopš tā brīža precīzas informācijas par diplomāta tālāko mūžu vairs nav.
Oficiālā, 50. gadu beigās publiskotā padomju versija vēsta, ka viņš miris 1947. gada 17. jūlijā Lubjankas cietumā Maskavā “no miokarda infarkta”. Tomēr netrūkst liecību, kas liek šo apgalvojumu apšaubīt, jo Vallenbergam līdzīga persona – “Ieslodzītais Nr.7” – padomju ieslodzījumā pratināta un redzēta arī pēc tam; 50. – 60. gados par viņu runāts Vladimiras cietumā. Izcilais Krievijas “pārbūves” laika politiķis, akadēmiķis Aleksandrs Jakovļevs 2000. gadā izteicās, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, 1947. gadā čekistu Vallenbergu Lubjankas cietumā nošāvuši politisku apsvērumu dēļ un “par to nav vairs nekādu šaubu”. Jakovļevs cerēja, ka Borisa Jeļcina Krievijas prezidenta amata mantinieks Vladimirs Putins drīzumā par to paziņos atklāti, tomēr tas nenotika ne tad, ne vēlāk.
Zviedrijas varasiestādes tikai 2016. gada oktobrī oficiāli pasludināja 1912. gadā dzimušo diplomātu par mirušu. Līdz tam viņš skaitījās pazudis bez vēsts. 1989. gadā Vallenbergu dzimta no PSRS gan saņēma viņa pasi un dažas personīgās lietas, tomēr nekad nav bijis runas par viņa kapavietu vai pīšļu atdošanu piederīgajiem. Radinieki cer, ka ieskats Lubjankas un Ļefortovas cietumu 1945. – 1947. gada dokumentos ļautu noskaidrot patiesību. Līdz šim augstākais, kam Krievijas varasiestādes šajā sakarā bijušas gatavas, ir fragmentāras un cenzētas attiecīgo dokumentu kopijas.
Prasību pret FDD Maskavas Meščanskas rajona tiesā iesniegusi Raula Vallenberga māsasmeita Marija Dipuī, kuras intereses pārstāv advokāts Ivans Pavlovs, kā arī Krievijas vēsturnieku un juristu organizācija “Komanda 29”. “Paula Vallenberga liktenis ir viena no lielākajām mistifikācijām Krievijas vēsturē. Dokumentiem, kurus pieprasa Vallenberga radinieki, ir jau 70 gadu, un pieeja tiem ir jāatver. Neskatoties uz radinieku un vēsturnieku pēdējās desmitgadēs Krievijas valsts orgānos iesniegto milzīgi pieprasījumu un aicinājumu skaitu, Krievija līdz pat šim laikam atsakās uzrādīt dokumentu oriģinālus. Tagad mēs esam gatavi panākt informācijas izsniegšanu tiesas ceļā. Šī lieta ir iespēja ne tikai atjaunot izcilas personības piemiņu, bet arī spēcīgs arguments cīņā par FDD un citu dienestu arhīvu atvēršanu,” masu informācijas līdzekļiem paskaidrojis Pavlovs. Ja izdotos gūt uzvaru, tas būtu precedents tālākā cīņā par vēsturisku dokumentu atslepenošanu Krievijas arhīvos.
