×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.1°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
27. janvāris, 2018
Drukāt

Anda Līce: Reformai pats galvenais ir mainīt mūsu attieksmi (8)

Lice_VI

Anda Līce

Ar vārdu “reforma” tagad ir izraibinātas avīžu slejas, uzrunas un komentāri, to lieto visiem dzīves gadījumiem. Pēc definīcijas “reforma” nozīmē pārkārtošanu, pārveidošanu, saglabājot galveno no līdzšinējā. Jautājums tātad ir par to, kas ir saglabājams un kas maināms. Mēs varam uzsākt visbrīnišķīgākās lietas, bet, kā rāda dzīve, ja reforma vispirms neskar pašu galveno – mūsu attieksmi, tā ir tikai tāda zvirbuļu baidīšana.

Viena no jomām, kuru nevar vien beigt reformēt, ir izglītība. Ar izglītības reformām tieši nesaistīti cilvēki vēro izpausmes, kas liecina par jaunā cilvēka sociālo briedumu un inteliģenci ārpus skolas sienām, kur taču topošie pilsoņi pavadīs dzīves lielāko daļu. Ko skolas domā mainīt jauno pilsoņu attieksmes pret sevi, citiem un valsti, proti, ētisko vērtību, laukā? Sabiedriskā transporta pieturās, uz ielas un autobusos es esmu atklausījusies ļoti nabadzīgas, ar krievu un angļu valodas rupjībām piebārstītas jauniešu sarunas, kas turpinās arī pēc aizrādīšanas, jo acīmredzot nav nekā, ko likt vietā. Es mēģinu iedomāties šos runātājus kā valsts ministrus, prezidentus, skolotājus, kas nākotnē pārstāvēs Latviju arī pasaulē…

Iespējams, ir tiešām tik traumēti indivīdi, kuri savu uzvedību nemaina nekādos apstākļos. Sabiedrība, kura nospļaujas par nerakstītajiem likumiem, ir slima un bezatbildīga sabiedrība. Valstiski domājošas amatpersonas nevis grasītos laukos slēgt daudzus autobusu maršrutus, bet, saprotot, ka cilvēkus valstij vajadzēs arī rītdien, gudrotu, kā viņus piesaistīt apdzīvotām vietām. Valstiski domājošas amatpersonas pret sabiedrību vai kādu tās daļu neizturas augstprātīgi un vismaz gadu mijā spēj pateikt paldies tautai par to, ka šajā tiešām ļoti sarežģītajā laikā daudzi tomēr nav aizbraukuši prom no valsts, ka vismaz kādi ir atgriezušies, ka cilvēki turpina pieciest dažādas neērtības, lai tikai nebūtu jāpārtrauc sirdij tīkams darbs, jāiemaina dzimtene pret citzemju labumiem vai vispār jāatmet visam ar roku un sevi jānoraksta. Vai tiešām ir tik grūti pateikt paldies, ģimenē un skolā tas taču savā laikā, jādomā, ir mācīts? Tiesa gan, vārdi, kurus ilgstoši nelieto, ar laiku no sirds un arī valodas aiziet.

Reformas neko nemainīs, ja mēs nesāksim ar to, ka turēsim doto vārdu neatkarīgi no tā, vai ir salīgts darbā valsts iestādē vai pie privātas personas. Vienkārši – turēt vārdu! Lai atceramies kādreiz tik populāro, bet diemžēl melīgo saukli, ko skandēja politiķi: “Vīrs un vārds.” No tā, ka nebija ne vīra, ne vārda, viss arī sākās. Bet vai tagad tie ir?

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Neviens jau nav paskaidrojis, ko sevī ietver šis jaunizgudrotais kalambūrs – “kompetencēs balstīta izglītība”. Kas būs tās kompetences, kuras tagad mācīs mūsu bērniem?
    Es priecātos, ja paralēli standarta zināšanām bērniem un jauniešiem iemācītu vismaz tādas kompetences kā disciplīnu, goda jēdzienu, godīgumu, godprātību, pieklājību, uzvedības kultūru – kā jāuzvedas mājās, skolā, sabiedriskās vietās, uz ielas, saskarsmē ar skolotājiem, pieaugušajiem, veciem cilvēkiem un bērniem, galda kultūru – ko kā ēst, ar kādu dakšiņu zivi, ar kādu kūku, ģērbšanās kultūru (dreskodu tagad pieprasa visos birojos), higiēnu un daudz citus, lielajā dzīvē noderīgus smalkumus. Lai vidusskolu nebeigtu lamzaki un beibes, bet kulturāli jaunieši.
    Tikai mazliet māc šaubas, vai skolas varēs atrast šajās kompetencēs kompetentus pasniedzējus. Un vai gribēs…

  2. Paldies, Anda par rakstu, viss pareizi, bet mainīt attieksmi – mmmm, tas nav iespējams nevienā sfērā, kamēr sajutīsim, ka valstui pārvalda valstsvīri, kuriem nav zagļu slavas, kuri runā ar tautu ikdienā, reizēm uzklausa arī, raksta daudzmaz pareizus likumus.

    Tagad likumi tiek rakstīti oarganizētai noziedzībai. Nē, nē, klasot likumu, neko tadu neatradīsi un nesapratīsi. Tie ir viltīgi, glumi un satriecoši ļauni ne vienā vien gadījumā.

    Lūk, Anda, kamēr pastāve šī “attieksme”, raksta nav jēgas.

    Parasti radiem saku: likumu lasīji, zini. Jā, jā, esmu izglītots šajā jomā. Nožēlojami, ka lasīji un strīdies ar mani. Žēl, ka lasīji. Nelasi likumus, neko no tiem nesapratīsi, sevišķi tajos, ka visvairāk skar tautas ikdienu.

  3. jautājums LA redakcijai Atbildēt

    vai kritika par komunistes līces rakstiem tagad vienmēr tiks izņemta no viedokļu apmaiņas? Kam jūs cenšaties aiztaisīt muti?

  4. atkal šī komuniste līce runā aplinkus Atbildēt

    par kādām reformām (latviski – izmaiņām) šī komuniste līce šeit uzstājas? murgs, nevis raksts. Jo sevišķi, par valodu. līce, visupirms baļķi izvelc no savas acss, un tad meklē skabargu cita acī. To es saku par jūsu “atklausījusies” … idiotisms, nevis raksts!

  5. Efektīvas reformas ir stipri nokavētas. Vairāk par skaļām , deklararatīvām frāzēm nedzirdam un vēl mazāk redzam darbos.

  6. Re-forma vai de-forma? Manšķiet, ka visu laiku notiek otrais.

    • Vai Tu guvi savu izglītību valsts valodā?

      • Modrajam valodas sargam vēlos norādīt ne tikai to, ka latviešu valoda sastāv no kādiem tūkstoš ģermānismiem un tiem radniecīgiem dzīvnieciņiem, kā arī, ka pat šie aizguvumi tiek lietoti nekorekti.
        “Re- forma” nozīmē – atjaunot iepriekšējo formu. Mēs masveidā ar “reformu” izsakām procesu, kas daudz vairāk izskatās pēc de-formas – pārvēršanas, aizvienu jaunā un tad vēl jaunākā formā. Šis ir tā iegājies, ka neviens vairs nesaprot ne gala, ne malas. BET, JA TERMINUS NELIETO PAREIZI, TAD IZNĀK – MELI. Un tā ir problēma. Kāpēc es šeit par to ieminējos? A, vot, tāpēc, ka teksta autore varētu zināt… vot!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kurš te varens?

ASV prezidents Donalds Tramps saņēmis daudz kritikas par pirmdienas tikšanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Trampam tiek pārmests par izteikumiem, ka Krievija ASV prezidenta vēlēšanās nav iejaukusies, – par spīti tam, ka ASV slepenie dienesti izmeklējumos pierāda pretējo. Tāpat ASV prezidents nav aizstāvējis Ukrainu un nav nosodījis Krievijas agresiju tajā, īpaši tādēļ, ka šodien ir ceturtā gadadiena kopš Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas. Tiek apspriestas arī Trampa ārpolitikas īpatnības, jo pēdējā laikā viņam lielāku sapratni izdodas atrast ar dažādiem diktatoriem, kamēr attiecības ar partneriem NATO pārsvarā raksturo strīdi un apvainojumi.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+