Zvirgzdiņš: «Te ir cita specifika» 0
Ainārs Zvirgzdiņš pirms četriem gadiem olimpiskajās spēlēs Pekinā bija Latvijas dāmu basketbola izlases galvenais treneris, bet Londonā ir Krievijas valstsvienības vadītāja Borisa Sokolovska (attēlā priekšplānā) palīgs.
Krievijas basketbolistes ceturtdaļfinālā sīvā cīņā uzveica Turcijas izlasi (66:63) un šodien pusfinālā tiksies ar francūzietēm, kurām zaudēja grupas turnīrā (54:65). Otrajā pusfinālā – ASV un Austrālijas dāmu divcīņa.
“Pagaidām mums Londonā iet kā pa viļņiem, komandai trūkst stabilitātes,” atzīst Ainārs Zvirgzdiņš. Iespējams, tādēļ, ka tajā nav sešu spēlētāju no pērnā zelta sastāva Eiropas čempionātā. Bija jāparādās citām līderēm, un šis process ne vienmēr noris gludi. Otra problēma – sagatavošanās posmā spēlējām gandrīz tikai pret vīriešu komandām, jo sieviešu izlases bija aizņemtas kvalifikācijā.”
Krievi savām Eiropas čempionēm Londonā pieprasa medaļas. Spiediens esot jūtams, atzīst Zvirgzdiņš. “Prasības augstas, taču attiecīgs arī nodrošinājums. Mums ir liels apkalpojošais personāls, ar komandu strādā zinātniskā brigāde – psiholoģija, pulsi.”
Zvirgzdiņu sastapt Londonā nav viegli. “Mums nemitīgi ir sapulces – ar basketbolistēm, treneriem savā starpā, visu analizējam ar video un maketu palīdzību. Tas paņem ļoti daudz laika. Man jau šķiet, ka par daudz, Latvijas izlasē bija mazāk, bet tā viņiem pieņemts.” Laika trūkuma dēļ Ainārs pagaidām klātienē nav redzējis neviena Latvijas sportista startu Londonā, taču lūdzis Krievijas delegācijas funkcionāriem sagādāt ieejas kartes uz BMX fināliem un vieglatlētikas sacensībām. “Ja būs brīvs brītiņš, mēģināšu izspraukties. Gribēju uz bīču braukt, bet tālu no olimpiskā ciemata.”
Latvijas izlasi Zvirgzdiņš no 2007. līdz 2009. gadam vadīja divos Eiropas čempionātu finālturnīros un olimpiskajās spēlēs. Vai šis darbs bija grūtāks nekā būt otrajam Krievijas valstsvienībā? “Te ir cita specifika. Skaidrs, ka lielāka atbildība ir galvenajam trenerim. Manā pārziņā ir aizsardzības un uzbrukuma sistēmas, pētu pretinieces un informēju komandu par viņām.” Neesot gluži tā, ka krievietes pašlaik spēlē tāpat kā agrāk Latvijas izlase, taču kopīgas iezīmes varot pamanīt.
Vērtējot olimpisko spēļu organizāciju, Ainārs Zvirgzdiņš atzīst, ka Londonā gandrīz viss esot tāpat kā Pekinā. “Sajūtas man ir ļoti līdzīgas kā pirms četriem gadiem, vienīgais, ka esmu citā komandā. Paziņas teic, ka īpatnēji mani redzēt ar uzrakstu “Russia” uz krūtīm, bet citi brīnās, kad sāku runāt latviski,” smaida 53 gadus vecais basketbola speciālists. Pagaidām nav zināms, vai šai treneru brigādei piedāvās turpināt darbu ar Krievijas valstsvienību arī pēc olimpiskajām spēlēm.
Ceturtdaļfinālā izšķirošā loma kārtējo reizi bija Krievijā naturalizētajai amerikānietei Bekijai Hemonai – saspēles vadītāja guva 19 punktus un atdeva piecas rezultatīvas piespēles. “Hemona savulaik daudz problēmu sagādāja Latvijas izlasei. 2009. gadā Eiropas čempionātā Rīgā viņa nokārtoja spēli pret mums, tāpat arī Pekinā, kad krievietēm zaudējām ar pieciem punktiem,” atceras treneris. “Tagad daudzās izlasēs ir naturalizētās spēlētājas, turki paņēma Holingsvortu – nolēma, ka vajag, un komanda uzreiz kļuva spēcīgāka. Vai arī Latvijai būtu ejams tāds ceļš? Latvijas sakarā par to neesmu domājis.”
