Latvijā
Politika

ZZS vadību pārņem Tavars; paredzama cīņa par faktiskā līdera vietu3

Foto: Edijs Pālens/LETA

LZP priekšsēdis Tavars pārņem ZZS vadību tai smagākajā laikā. Var paredzēt, ka apvienībā vēl notiks cīņa par faktiskā līdera vietu.

Pēc četriem gadiem, kuros Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vadīja Saeimas deputāts Armands Krauze, ZZS vadībā ir notikušas pārmaiņas. Rotācijas kārtībā ZZS priekšsēža amatu trešdien uz nākamajiem diviem gadiem pārņēma Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, kurš vadīs apvienību tai smagā laikā. ZZS Saeimā ir opozīcijā un nav pārstāvēta valdībā. Parlamentā nav arī tās ilggadējā līdera Augusta Brigmaņa, kurš ir Zemnieku savienības priekšsēža vietnieks, bet par savu lomu apvienībā tagad saka, ka uztver sevi vairāk kā padomdevēju.

Kopš 2002. gada, kad Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) izveidoja ZZS, kurai ir sadarbības līgums ar Liepājas partiju un partiju “Latvijai un Ventspilij” (pirms šīs Saeimas vēlēšanām tāds noslēgts arī ar Daugavpils novada partiju), par faktisko ZZS līderi tika uzskatīts Saeimas frakcijas vadītājs A. Brigmanis, kurš arī saturēja šo politisko spēku kopā. Taču 13. Saeimas vēlēšanās viņš palika aiz svītras.

Neviens no uzrunātajiem ZZS politiķiem un arī politiskajiem konkurentiem nevarēja nosaukt cilvēku, kuru nešaubīgi tagad uztvertu kā ZZS vadītāju.

Daļēji šo lomu pilda tagadējais LZS priekšsēdis A. Krauze. Taču jāatgādina, ka no ZZS frakcijas 11 deputātiem seši iepriekš strādāja valdībā, kur katrs bija kādas nozares vadītājs. Vismaz no bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava sacītā neradās iespaids, ka viņš ir noskaņots A. Krauzi respektēt kā līderi. Arī partijā viņi pārstāv katrs savu spārnu.

Saeimas frakciju vada Uldis Augulis, kurš publiski ir vēl mazāk redzams.

Viņš teica, ka tagad ZZS esot vairāki līderi. Daudz pamanāmāks ir deputāts Viktors Valainis, kurš LZS iestājās tikai pirms Saeimas vēlēšanām, pārnākot uz to no “Vienotības”. Tieši viņš vēlēšanās izkonkurēja A. Brigmani, kurš tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka pēc tik ilgiem politikā pavadītiem gadiem viņam vajadzējis “baterijas uzlādēt” un paiet malā, bet politiku atstājis neesot un ar saviem padomiem dalās.

Viens no viņa ieteikumiem – tagadējiem ZZS vadītājiem jāvienojas par ZZS identitāti. “Līderiem ir jāspēj publiskajā telpā nest skaidru ZZS vēstījumu,” uzskata A. Brigmanis.

Viņaprāt, galvenais uzdevums ir labi nostartēt pašvaldību vēlēšanās – arī Rīgā, kuru nevarēšot iekarot tikai ar ZZS vārdu. A. Brigmanis domā, ka ZZS vairs nevarot noliegt novadu reformu, jo situācija atsevišķās pašvaldībās esot nobriedusi, samazinoties cilvēku skaitam. Taču nevarot pieļaut, ka teritoriju apvienošana notiek mehāniski. Tāpēc ZZS ir jānāk ar skaidru savu piedāvājumu.

Tavaram ambiciozi plāni

ZZS jaunais priekšsēdis E. Tavars arī nav Saeimā, taču to neuzskata par apgrūtinājumu jaunajā amatā. Arī no viņa vadītās LZP Seimā ir ir tikai divi deputāti – Raimonds Bergmanis un Anda Čakša, kura, dažuprāt, ir sava ceļa gājēja, ja atceras viņas balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, neatbalstot ZZS izvirzīto prezidenta kandidātu Juri Jansonu.

Sabojāts biļetens bija arī bijušajam premjeram Mārim Kučinskim, kurš pārstāv Liepājas partiju. E. Tavars “LA” sacīja, ka vērtē Čakšu kā cilvēku ar stingru mugurkaulu, uz kuru varot paļauties. M. Kučinska balsojumu A. Krauze uztvēris kā kļūdīšanos, kas, visticamāk, tā nebija, taču pret abiem nekādas sankcijas netika vērstas.

E. Tavara plāni ir ambiciozi. ZZS identitāti viņš saista ar iestāšanos par nacionālajām interesēm.

Viņš ir iecerējis arī ZZS paplašināšanos, ar ko nav domāta tikai reģionālo partiju iesaistīšana apvienībā, bet arī citu politisko spēku uzrunāšana, kurus nenosauca.

Strīķe gandarīta par ZZS izslēgšanu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāja Juta Strīķe ir gandarīta par ZZS atstāšanu opozīcijā, uz ko valdības veidošanas laikā uzstāja JKP, bet tagad to novērtējot arī citi partneri. Tā ir bijusi iespēja atbrīvoties no oligarhu ietekmes, kā arī īstenot reformas, kuras ZZS būtu bremzējusi – piemēram, pašvaldību reformu un arī ar tiesiskuma stiprināšanu saistītas pārmaiņas. Budžeta sagatavošanas laikā arī vairs nebūšot jāklausās ZZS sabiedroto prasības par finansējuma piešķiršanu viņu vadītajām pašvaldībām.

J. Strīķei prieks, ka ZZS atstāšana ārpus valdības atvieglojusi arī Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

“ZZS strādā ka komanda un nedomāju, ka darbs opozīcijā varētu mūs vājināt,” uzskata A. Krauze. Viņaprāt, tiesiskuma stiprināšana esot tikai JKP sauklis, valdībā notiekošajā viņš saskata draudus demokrātijai. Centienos nomainīt “Latvijas dzelzceļa” valdi un “Latvenergo” padomi A. Krauze uzlūko kā jauno spēku mēģinājumu ielikt vietā savējos.

A. Brigmanis pieļāva, ka ZZS par labu varot nākt tas, ka konkurenti esot vāji. Taču bija dzirdēts, ka A. Brigmanis ar kādu partijas biedru esot saderējis, ka Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība varot nostrādāt četrus gadus. Skeptisks par to bija M. Kučinskis, kurš vairākkārt kritiski izteicies par valdību. Nekādu apdraudējumu ZZS viņš vismaz tuvākā gada laikā neredzot. Neviens nekur projām neskriešot.

J. Dūklavs “LA” atzina, ka tik sliktās pozīcijās nonākt ZZS nebija plānojusi, jo nekas pirms vēlēšanām par to neesot liecinājis. Viņš ir pārliecināts, ka ZZS atgūs ietekmi, bet nevarot pateikt, kad tas notikšot. Uz vaicāto, kurš tagad ir ZZS līderis, J. Dūklavs nedaudz ironiski atbildēja: “Krauze ir līderis, lai tagad strādā.”

Dana Reizniece-Ozola domā, ka A. Krauzem kā LZS priekšsēdim esot iespējas autoritāti nostiprināt.

“Neviens no mums nav iekritis bēdu ielejā,” piebilda politiķe. Arī V. Valainis nenožēlojot savu aiziešanu no “Vienotības,” kura, pretēji priekšvēlēšanu prognozēm, tagad ir valdošā partija. V. Valainis partijā ir izveidojis Jauno līderu akadēmiju, iesaistot tajā jauniešus.

Saistītie raksti

Saeimas sēžu zālē var novērot, ka Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) visai bieži pieiet parunāties ar saviem bijušajiem ZZS kolēģiem no valdības laikiem. Lūgts nosaukt cilvēku, kuru viņš tagad uztver kā ZZS līderi, A. Ašeradens apjucis atbildēja: “Es nemaz nezinu…” Uz vaicāto, vai bija pareizi atstāt ZZS ārpus valdības, viņš norādīja, ka toreiz citas iespējas nebija, jo valdību “varēja salikt no partijām, kas bija gatavas sadarboties”.

A. Ašeradens tic ZZS spējai atgūties, jo tie vēlētāji, “kuri bija gatavi klausīties populistu balsīs un pēc Aivara Lemberga kā lokomotīves noņemšanas aizgāja pie citām partijām, tagad sāk atgriezties pie ZZS”. A. Ašeradens ir pārliecināts, ka ZZS nepazudīšot, ja aizstāvēs zemnieku, lauku, mazpilsētu intereses, kas daļai iedzīvotāju ir svarīgas. “Cita lieta, ka viņiem jātiek skaidrībā ar savām iekšējām kolīzijām un to, uz kurām politiskajām figūrām viņi nākotnē balstīsies,” LA” sacīja A. Ašeradens.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
FOTO, VIDEO. Policija: Advokātu Bērziņu laupītāji nāvējoši sašāvuši, mājas saimnieci – sasējuši
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Nemiers Parīzē
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pirmā svētceļnieku grupa jaunedēļ dosies no Rīgas uz Aglonu
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO, VIDEO. Policija: Advokātu Bērziņu laupītāji nāvējoši sašāvuši, mājas saimnieci – sasējuši
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Tirgotājs maldina pircējus ar preču cenām. PTAC piemēro 20 000 eiro sodu
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ierīkoja slēpni un šāva pa riepām: Igaunijā īpašā operācijā aiztur bandu no Latvijas
28 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Rīga karstumu izjutīs mazāk. Toma Briča prognoze par gaidāmo laiku
53 minūtes
LA
LA.LV
Kultūra
Ar latviešu aktieru piedalīšanos uzņem kopražojuma filmu “47”; tās centrā Viktora Coja bojāeja
58 minūtes