ZZS gaida koalīcijas sabrukumu 0
Augusta Brigmaņa kā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) līdera pozīcijas ir tik nesatricināmas, ka neviens cits kandidāts partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā netika izvirzīts.
Turklāt viņam sūtīta arī svētība no Ventspils. “Augusts lieliski panāk kompromisus arī reizēs, kad mūsu domas atšķiras. Mums ir patiess prieks, ka viņš atkal izvirzīts partijas priekšsēdētāja amatam,” savā uzrunā kongresa sākumā norādīja Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis Guntis Blumbergs. Brigmaņa kandidatūru atbalstīja absolūtais vairākums no 298 kongresa delegātiem (pret bija tikai četri un divi atturējās).
“Mēs stāvam pāri politiskajām vētrām un stabili turamies pie pamatiem, kuri sakņojas pašvaldībās,” uzrunā delegātiem teica Brigmanis. Gan viņš, gan citi runātāji uzsvēra – tieši pašvaldības nevis Valda Dombrovska valdība esot uz saviem pleciem iznesušas krīzes smagumu.
Pašlaik LZS cilvēki pārstāvēti aptuveni 70 pašvaldībās un gandrīz pusē no tām ir arī pie vadības. Vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās zemsavieši noskaņojušies pozīcijas reģionos vēl vairāk nostiprināt, lai iespējami drīz atgrieztos pie varas arī nacionālajā līmenī.
Ar “SC” nebūs pa ceļam
LZS saraksta līderis Rīgā un arī galvaspilsētas mēra amata kandidāts būs Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze. “Zemnieki Rīgā bija, ir un būs!” pārliecināti apgalvoja Krauze, atgādinot, ka Brīvības piemineklis tika uzcelts periodā starp 1931. un 1935. gadu, kad Rīgas pilsētas galva bija LZS pārstāvis Hugo Celmiņš. Krauzes piedāvājums Rīgai tikšot balstīts uz četriem blokiem. Pirmais bloks “Ģimene un demogrāfija” ietver bezmaksas transportu visiem deklarētajiem rīdziniekiem, bezmaksas pusdienas skolēniem līdz sestajai klasei (protams, no vietējo zemnieku audzētiem produktiem). Otrais – kultūras, sporta un izglītības bloks ietver jaunu bērnudārzu celšanu un rekonstruēšanu, algu palielināšanu pedagogiem. Trešais bloks “Mājoklis un pilsētvide” paredz attīstīt sociālo dzīvokļu dzīvojamo fondu, padarīt pilsētas iestādes un sabiedrisko transportu pieejamāku invalīdiem. Ceturtais bloks “Uzņēmējdarbība” paredz ieviest nekustamā īpašuma atlaides un citus atbalsta mehānismus jaunajiem uzņēmējiem.
Jautāts, vai LZS frakcija Rīgas domē varētu sadarboties ar “Saskaņas centru” (“SC”), Krauze atbildēja: “Politiski nekāda koalīcija ar “SC” mums nav iespējama. Ja nebūs iespējams izveidot koalīciju kopā ar labējām partijām, mēs strādāsim opozīcijā. Taču būsim konstruktīva opozīcija un nekautrēsimies atbalstīt saimnieciskus priekšlikumus, kas nes labumu rīdziniekiem.”
Valdībā – grāmatveži un avantūristi!
Kā jau opozīcijas partijai pienākas, liela daļa kongresa tika atvēlēta arī valdošās koalīcijas kritikai. Pēc Brigmaņa teiktā, pašreizējā koalīcija sastāvot no grāmatvežiem un avantūristiem, kuri slēpjas aiz eirovalūtas banknotēm un tikai sev pašiem saprotamām reformām, bet cilvēku reālās vajadzības atstājuši otrajā plānā. “Gan koalīcija, gan atsevišķas tajā ietilpstošas partijas atrodas uz sabrukšanas sliekšņa. Mums jādara viss, lai šī agonija pēc iespējas ātrāk beigtos un valdībā atsāktos normāls darbs,” teica Brigmanis, kuram esot apnicis būt par valdošās koalīcijas stabilitātes garantu brīžos, kad kāds no koalīcijas partneriem atsakās atbalstīt valstiski nozīmīgus lēmumus. ZZS esot gatava uzņemties atbildību gan par jaunas valdības veidošanu, gan par virkni ministriju.
Zemsavieši uzskata, ka premjers Dombrovskis viņus piekrāpis, parakstot rakstisku apņemšanos izcīnīt taisnīgākus platībmaksājumus Latvijas zemniekiem. Šis solījums neesot izpildīts, jo februārī Eiropas Padomes sanāksmē pieņemtais septiņu gadu budžets arī turpmāk paredz mūsu zemniekiem vismazākos platībmaksājumus salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm.
Tuvākajos mēnešos ZZS sola sākt cīņu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 250 latiem, neapliekamā minimuma palielināšanu un lielākiem atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) ierosinājumu samazināt pašvaldību skaitu no pašreizējām 119 līdz 30 Brigmanis nodēvēja par “diletantisku izlēcienu”. Ne mazāk skarbi tika vērtēts izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kura piedāvātās izglītības reformas esot destruktīvas, un nākamajam ministram būšot jāpieliek daudz pūļu, lai atjaunotu uzticību nozarei. Visbeidzot valdība tika vainota par nepamatotu steigu eiro ieviešanā un ar valūtas maiņu saistīto risku slēpšanu no sabiedrības.
