ZZS gatava atbalstīt minimālās algas palielināšanu līdz 367 vai 370 eiro 0
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatava atbalstīt minimālās algas palielināšanu nākamgad līdz 367 vai 370 eiro, pirmdien žurnālistiem apliecināja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Partiju apvienība pirmdien valdes sēdē lēmusi, ka piekritīs algas celšanai, tomēr koalīcijas partijas vēl nav vienojušās par konkrētu apmēru.
“Šajās robežās, jā, esam gatavi runāt. 367 ir tāds interesantāks [skaitlis], 370 arī. Mēs esam atvērti sarunām,” pēc ZZS valdes sēdes sacīja Krauze.
Apvienības līderis norādīja, ka ZZS vēlas, lai skaidri tiktu norādīts finanšu avots, uz kā rēķina minimālā alga tiks paaugstināta valsts iestāžu darbiniekiem, tostarp slimnīcās strādājošajiem.
“Mēs neesam pret algas celšanu, esam par, bet lai Finanšu ministrija skaidri pasaka, kur līdzekļi radīsies,” uzsvēra politiķis.
Tāpat ZZS varētu atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016.gadu, kas paredz, ka iedzīvotājiem, kuru algas 2020.gadā sasniegs 1,5 tūkstošus eiro vai vairāk, netiks piemērots ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums.
“Mēs principā šo modeli atbalstām, bet mēs tomēr vēlamies, lai par plānoto ietekmi, kas ir 2021.gadā, kur ir lieli mīnusi pašvaldību un valsts budžetā, ir sagatavots makroekonomiskais skatījums, vēlreiz precizēt, lai nerodas pašvaldībām problēmas,” teica Krauze.
ZZS valdes priekšsēdētājs prognozēja, ka pirmdien koalīcijas partneru starpā lielām domstarpībām saistībā ar nākamā gada budžetu nevajadzētu būt. Vienlaikus viņš noteica, ka “mums nekur nav jāsteidzas”.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pirmdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes žurnālistiem teica, ka minimālā alga nākamgad būs 367 vai 370 eiro mēnesī.
Viņa atzina, ka valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības vairākos jautājumos saistībā ar valsts nākamā gada budžetu, tostarp par neapliekamā minimuma palielināšanu, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un tā saukto solidaritātes nodokli, kas pēc būtības atceltu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus (2015.gadā noteikti 48 600 eiro apmērā), ieņēmumu daļu, kas pārsniedz slieksni, apliekot ar nodokli, ienākumi no kura nonāktu valsts pamatbudžetā.
Vienlaikus premjere minēja, ka domstarpības ir arī par minimālās algas kāpumu nākamgad. To plānots celt līdz 367 (Labklājības ministrijas piedāvājums) vai 370 eiro (Finanšu ministrijas piedāvājums). Tiesa gan, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība cerēja uz lielāku attiecīgā sliekšņa pieaugumu, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija vēlējās pēc iespējas mazāku vai vispār nekādu minimālās algas kāpumu nākamgad.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra – lai arī lielākā daļu papildu līdzekļu nākamā gada budžetā tiks novirzīti aizsardzībai un drošībai, pateicoties neapliekamā minimuma celšanai un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, katrs Latvijas iedzīvotājs nākamgad izjutīs pozitīvu efektu.
Valdībai ar sociālajiem partneriem nav vienprātības arī par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanu no 23% līdz 22%, ko paredz likums, bet valdība nolēmusi neīstenot.
Gala lēmumu par minimālās algas apmēru pirmdien pieņems valdība ārkārtas sēdē. Pirms tam paredzētas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde.
Minimālā alga šogad Latvijā ir 360 eiro mēnesī.
