Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča rezidence “Mežigorje”, kas tagad ieguvusi neoficiālu nosaukumu “Korupcijas muzejus”.
Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča rezidence “Mežigorje”, kas tagad ieguvusi neoficiālu nosaukumu “Korupcijas muzejus”.
Foto: Māris Antonevičs/Latvijas Avīze

Korumpēta politiķa īpašums – kā tūrisma objekts 0

Apmēram 15 kilometrus no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas atrodas neparasts tūrisma objekts – bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča rezidence “Mežigorje”, kas tagad ieguvusi neoficiālu nosaukumu “Korupcijas muzejus”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Dzīvē tā ir 137 hektārus liela teritorija, kur atrodas vairākas ēkas, golfa un tenisa laukumi, SPA komplekss, jahtklubs, zirgu stallis, mākslīgi izveidoti ezeri, strūklakas, pastaigu takas un daudz kas cits.

Stāsti par Janukoviča un viņa ģimenes izšķērdīgo dzīvesveidu klīda vēl viņa valdīšanas laikā, un žurnālisti to bija mēģinājuši pētīt. Tomēr visa patiesība nāca gaismā tikai pēc Maidana revolūcijas 2014. gadā, kad Janukovičs bailēs no tautas dusmām aizbēga uz Krieviju, bet tūkstošiem cilvēku tajā pašā dienā, “bruņojušies” ar foto un video kamerām, devās “apskatīties” rezidenci.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par spīti nemierīgajam noskaņojumam, ukraiņi tolaik bija saudzīgi pret īpašumu, tāpēc arī pašlaik ikvienam ir iespēja savām acīm pārliecināties, kā tad dzīvojis korupcijā vainotais valsts vadītājs.

Ieeja “Mežigorje” teritorijā maksā 100 Ukrainas grivnas (ap 3 eiro), bet bērniem – 50 grivnas. Otrdienās – atlaides. Ja ir vēlme doties ekskursijā gida pavadībā jārēķinās ar lielākām summām – no 500 līdz pat 1000 grivnām. Tā kā teritorija ir plaša, tiek piedāvāts īrēt velosipēdus, elektriskos skuterus “Segway” vai arī doties izbraucienā ar elektrisko vilcieniņu. Savukārt tiem, kas izvēlas pastaigu kājām, jārēķinās, ka tas aizņems vairākas stundas.

“Mežigorje” centrālā ēka tiek dēvēta par “Kluba māju” un arī par “Honku”. Abi šie nosaukumi saistīti ar Janukoviča agrākajiem izteikumiem, mēģinot slēpt informāciju par viņa īpašumiem.

Žurnālistiem viņš 2010. gadā bija stāstījis, ka viņam no “Mežigorje” īpašumiem piederot tikai “kluba māja”, ko cēlis Somijas uzņēmums “Honka”. Tā ir 620 kvadrātmetrus liela vairākstāvu māja ar koka apdari, kuras labiekārtošanai tika iztērēti ap desmit miljoni dolāru.

Kad pēc “Maidana” cilvēki iekļuva ēkā, tur tika atrasti dažādi dīvaini mākslas priekšmeti, piemēram, “zelta batons”, kā arī paša Janukoviča kailportrets.
Interesanta ir īpašuma vēsture un korupcijas shēma, ar kuras palīdzību politiķis bija ticis pie “Mežigorje” īpašumiem.

Šajā teritorijā līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem bija atradies pareizticīgais klosteris, kas padomju laikos tika iznīcināts (mūsdienās no tā saglabājusies tikai aka) un vietā iekārtotas Komunistiskās partijas funkcionāru mājas. Nacistu okupācija slaikā te dzīvoja arī Ukrainas reihskomisārs Ēriks Kohs. Pēc PSRS sabrukuma teritorija palika Ukrainas valsts īpašumā.

Stājoties Ukrainas premjera amatā, 2003. gadā Janukovičs te saņēma vienu māju, kas vēlāk slepus privatizēta, savukārt pārējie īpašumi iegūti, izmantojot kā piesegu labdarības fondu “Ukrainas atdzimšana” un kādu firmu “Tantalit”.

Reklāma
Reklāma

Turklāt “Mežigorje” tolaik bija tikai daļa no Janukoviča ģimenes īpašumiem. Vēl greznāka dzīve politiķim kļuva, kad viņš 2010. gadā kļuva par Ukrainas prezidentu.