1260. gada 13. jūlijā. Krustnešu katastrofa pie Durbes 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 760 gadiem kurši un žemaišu karaspēks pie Durbes sakāva vācu krustnešu un viņu sabiedroto prūšu un igauņu karaspēku. Kauja izvērtās par vienu no lielākajām krustnešu katastrofām Baltijas Krusta karu vēsturē. Krita Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Hornhūzens un Prūsijas Vācu ordeņa landmaršals Heinrihs Botels, kā arī ap 150 ordeņbrāļu.
Kurši Durbes uzvaru izmantoja, lai saceltos un uz septiņiem gadiem tiktu vaļā no vasaļatkarības ordenim. Situācija pirms kaujas gan bija visai delikāta, jo žemaiši, karojot ar ordeni, bija iebrukuši laupīt tā pakļautajā Kursā. Ordeņa jau pakļautie kurši formāli skaitījās krustnešu sabiedrotie. Bija zināms, ka ap 4000 sirotāju rokās atrodas daudz sagūstītu kuršu sieviešu un bērnu.
Krustnešu karaspēka vadība, uzklausot prūšu un igauņu karotāju protestus, atteica kuršu lūgumam pēc kaujas visas sagūstītās sievietes un bērnus bez nosacījumiem atdot kuršiem – vairākums uzskatīja, ka gūstekņi kopā ar citām vērtībām ir kara laupījums, kas būtu kopīgi sadalāms.
Sašutušie kurši, kaujai sākoties, pārgāja pretinieku pusē un uzbruka krustnešiem no aizmugures. Hronikas notikumus gan neizklāsta detalizēti, taču skaidrs, ka arī ap 8000 vīru lielā apvienotā karaspēka igauņu vienības vienkārši devās prom, vai arī uzbruka krustnešiem.
Sabiedroto atstātie Livonijas, Dānijas un vācu zemju bruņinieki nonāca mazākumā, tika aplenkti un nogalināti vai aizbēga caur mežiem. Žemaišu sirotāji ar bagātīgu laupījumu atgriezās mājās. Hronikas nevēsta, kāds bija viņu sagūstīto kuršu tālākais liktenis. Tāpat nav informācijas par prūšiem, taču zināms, ka Prūsijā, līdzīgi kā Kursā, pēc Durbes sākās sacelšanās.
