Foto: Wikimedia Commons

“Kon Tiki” muzejs atdos Čīlei tūkstošiem Lieldienu salas artefaktu 0

“Kon-Tiki” muzejs Norvēģijas galvaspilsētā Oslo ceturtdien piekrita atdot tūkstošiem artefaktu, kurus no Čīlei piederošās Lieldienu salas aizveda slavenais arheologs un ceļotājs Tūrs Heijerdāls 1955. un 1956.gada arheoloģisko ekspedīciju laikā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

“Kon-Tiki” muzeja pārstāvji un Čīles Kultūras ministrijas amatpersonas parakstīja vienošanos ceremonijā Santjago. Tas notika Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas valsts vizītes ietvaros.

Starp muzeja eksponātiem ir grebti artefakti un cilvēku kauli, kas saglabājušies no Lieldienu salas pirmiedzīvotājiem rapanujiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūsu kopīgā interese ir, lai šie objekti tiktu atdoti un, pirmām kārtām, nogādāti uz labi aprīkotu muzeju,” teica “Kon-Tiki” muzeja direktors Martins Bīls.

Viņš tomēr brīdināja, ka šis repatriācijas process “prasīs laiku”.

Heijerdāla ģimene paziņoja, ka viņš ilgu laiku gribēja atdot šos priekšmetus, kurus viņš savāca ekspedīcijās piecdesmito gadu vidū un astoņdesmito gadu vidū, un kas pašlaik ir izstādīti minētajā muzejā.

Parakstīšanas ceremonijā bija klāt arī viņa dēls Tūrs Heijerdāls jaunākais, kurš 1955.gadā 17 gadu vecumā bija pavadījis tēvu vienā no viņa ekspedīcijām uz Lieldienu salu.

“Repatriācija ir mana tēva solījuma Rapanujas (Lieldienu salas) iestādēm piepildījums, ka šie objekti tiks atdoti pēc to analizēšanas un publicēšanas,” sacīja pētnieka dēls.

Heijerdāls kļuva slavens 1947.gadā, kad viņš un vēl pieci cilvēki ar balsas koka plostu “Kon-Tiki” šķērsoja lielu daļu Klusā okeāna, dodoties ceļā no Peru un sasniedzot Tuamotu salas Franču Polinēzijā.

Viņš ar šo braucienu pamatoja savu teoriju, ka Polinēzijas salās senatnē var būt apmetušies cilvēki no Dienvidamerikas, nevis ieceļotāji no Āzijas, kā daudzi zinātnieki uzskatīja.

Heijerdāls nomira 2002.gadā 87 gadu vecumā.

“Cilvēku mirstīgo atlieku izpēte, izmantojot DNS, var pierādīt priekšvēstures laika kontaktu starp Rapanuju un Dienvidameriku, kas bija mana tēva galvenā tēze,” sacīja Tūr Heijerdāls jaunākais.

Reklāma
Reklāma

“Mums kā ministrijai ir misija atbildēt uz rapanuju tautas taisnīgo prasību atgūt savu kultūras mantojumu,” paziņoja Čīles kultūras ministre Konsuelo Valdesa.

“Šodien ir sperts vēl viens solis ar šo vēsturisko vienošanos ar Norvēģiju, kas ļaus atdot vērtīgus kultūras un simbolsikus priekšmetus.”

Rapanujas salas kopiena arī pieprasa, lai Lielbritānijas valdība atdotu vienu no šīs salas akmens skulptūrām moai, kura atrodas Britu muzejā. Šo skulptūru 1868.gadā aizveda no salas kādas britu fregates kapteinis, un tā tika uzdāvināta karalienei Viktorijai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.