Pirms 520 gadiem, 1492. gada 17. aprīlī, dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, no vienas, un Kastīlijas karaliene Izabella I kopā ar Aragonas karali Ferdinandu II, no otras puses, parakstīja tā saukto Santafē kapitulāciju.

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos uzskata par vienu no nozīmīgākajiem līgumiem, kāds jebkad cilvēces vēsturē noslēgts starp valsti un privātpersonu. Spānijas valdnieki apņēmās apmaksāt Kolumba ekspedīciju jauna jūras ceļa meklējumos uz Indiju un deva viņam vicekaraļa un ģenerālgubernatora tiesības visās jaunatklātajās teritorijās. Kolumbs, kurš šajā braucienā atklāja Ameriku, tāpat bija tiesīgs paturēt desmito daļu visu ekspedīcijā iegūto bagātību. Vienošanās tika parakstīta karaspēka nometnē pie Sanafē Granādā. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad bija beigusies rekonkista – arābu padzīšana no mūsdienu Spānijas teritorijas.