1709. gada 13. decembrī. Pulvera pagraba eksplozija Rīgā 1
Pirms 310 gadiem, feldmaršala Šeremetjeva komandētajam krievu karaspēkam Lielā Ziemeļu kara laikā aplencot zviedru Rīgu, notika pilsētas vēsturē nepiedzīvota katastrofa. Kārtējās bombardēšanas gaitā viena no lielgaballodēm aizdedzināja torni, kura pagrabā Rīgas citadelē glabājās ap 1200 tonnām šaujampulvera un ap 1800 lielgaballožu.
Ugunsgrēku neizdevās apdzēst. Sekoja milzīga eksplozija. Tā pilnībā iznīcināja citadeles munīcijas noliktavu un nogalināja, kā uzskata, ap 800 cilvēku. Nemaz nerunājot par cilvēku dzīvībām, arī munīcijas krājuma daļas zaudēšana iedragāja pilsētas aizstāvēšanās spējas.
Rīgas aplenkums bija sācies novembra vidū un teju vienlaicīgi krievu karaspēks paša cara Pētera I vadībā sāka arī pilsētas apšaudi.
Taču sākotnēji tā nebija īpaši efektīva, jo Kobronskanstī Pārdaugavā izvietotie lielgabali nebija tik jaudīgi, lai pāršautu pāri Daugavai un vēl nodarītu jūtamu postu. Šāviņi nereti krita upē. Situācija mainījās, kad decembra sākumā pie aplenktās pilsētas no Smoļenskas ieradās artilērijas vienība, kuras rīcībā atradās 60 smagie lielkalibra lielgabali un 24 mortīras.
To uguns izrādījās nesalīdzināmi postošāka. Izņemot periodiskas apšaudes, ziemā krievu karaspēks nekādas uzbrukuma aktivitātes Rīgai neveica, jo karaspēka lielākā daļa un arī Šeremetjevs auksto gadalaiku pārlaida ziemas mītnēs Jelgavā un tās apkaimē Kurzemē.
Sauszemes operācijas atsākās 1710. gada martā.
