1802. gada 2. februāris 0

Pirms 210 gadiem Parīzē nelielas rocības veikalnieka ģimenē piedzima franču ķīmiķis Žans Baptists Busengo – viens no agroķīmijas un augsnes zinātnes pamatlicējiem, Eiropā pirmās lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas radītājs.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Busengo pēc izglītības bija kalnu inženieris, ģeologs, taču viņu saistīja arī ķīmisko procesu pētīšana augos, vielu aprite dabā un augu barošanās. Franču zinātnieks atklāja jebkuram mūsdienu agronomam pazīstamo slāpekļa apriti dabā, to, ka augi augšanai nepieciešamo slāpekli uzņem nevis no gaisa, bet no augsnes, bet tauriņzieži to bagātina ar slāpekli. Busengo zinātniski pamatoja nepieciešamību mēslot augsni ar tolaik pieejamiem slāpekli saturošiem līdzekļiem – kūtsmēsliem un guano. Lauku īpašumā Pehelbronnā pie Strasbūras gūto pieredzi zemkopībā Busengo apkopoja divsējumu rokasgrāmatā “Économie rurale” (”Lauku ekonomija”), kurā mācīja veidot lauksaimniecību uz zinātniskiem pamatiem. Viņa darbs kļuva populārs un tika tulkots daudzās valodās.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.