1869. gada 5. septembrī. Bavārijas karaļa pasaku pils 0
Pirms 150 gadiem pēc Bavārijas karaļa Ludviga II rīkojuma kalnā pie Hoenšvangavas ciema, Amergaueras Alpos uzsāka pasakainās Noišvanšteinas pils būvniecību. Pirms tam no virsotnes novāca viduslaiku pils drupas. Ludvigs II būvi bija iecerējis veidot par godu komponistam Rihardam Vāgneram.
Karalis pats tajā ar pauzēm paspēja pavadīt vien 172 dienas (tostarp 11 naktis) – viņš ievācās Noišvanšteinā 1884. gadā, vēl pirms pils pabeigšanas, bet 1886. gadā, kad pils tika praktiski pabeigta, gāja bojā mīklainos apstākļos, peldoties Štarnbergas ezerā.
Arī karaļa dievinātajam Vāgneram tajā neiznāca padzīvot, jo viņš nomira vēl ātrāk – 1883. gadā.
Ludviga II mantinieki pēc monarha nāves īsti nezināja, ko ar pasakaino celtni darīt, tādēļ jau sešas nedēļas vēlāk to atvēra publiskai apbrīnošanai. Noišvanšteina gan maz atbilda klasiskajiem priekšstatiem par viduslaiku valdnieka mitekli, jo drīzāk atgādināja viesnīcu vai daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.
Galvenais bija pils ārējā forma, ne saturs. Bez greznajiem karaļa privātajiem apartamentiem,
Troņa zāles un izrāžu zāles tajā lielākoties atradās dzīvokļi kalpotājiem, bet lērumam telpu funkcijas nemaz nebija izdomātas.
Apmeklētāju interese par šo vietu tomēr stabili auga, kas nesa ienākumus un ļāva līdz 1899. gadam dzēst visus ar celtniecību saistītos kredītus.
Mūsdienās Bavārijas brīvvalstij piederošo Noišvanšteinu ik gadu apmeklē ap 1,5 miljoniem tūristu un pils ir viena no ievērojamākajām 19. gadsimta historicisma stila būvēm Eiropā.
