1880. gada 24. janvārī. Smacenis pār Londonu 0
Pirms 140 gadiem Londonu piemeklēja tā sauktā “Miglas katastrofa”, kad meteoroloģisko apstākļu un intensīvās pavardu kurināšanas dēļ pilsēta uz mēnesi ietinās indīgas miglas un dūmu mākonī, ko mūsdienās sauc vienkārši par smogu jeb smaceni. 19. gadsimta Anglijā mēdza runāt arī par “zirņu zupas miglu” (“pea-soup fog”).
Šo ziemas perioda parādību 1881. gadā “Baltijas Zemkopis” aprakstīja šādi: “Tajā laika Anglijā mēdz gandrīz allaž bieza migla būt, daudz lietus līt un smacēdams gaiss būt. Un tādēļ cilvēki esot šajā laikā daudz gurdenāki nekā citā gada laikā.”
1880. gada sākumā Londonā līdz februāra vidum smogam par upuri krita vismaz 2000 londoniešu, kuri, kā togad atzīmēja britu meteorologs Frensiss Rasels, “burtiski nosmaka”. Pārsvarā tie bija cilvēki, kam arī iepriekš pastāvēja plaušu problēmas, ko smogs pastiprināja.
Uzmanība tika vērsta uz apstākli, ka smoga upuru skaits bija lielāks nekā vairumā tā laika karu kauju.
Rasels bija pārliecināts, ka galvenā nelaime ir nevis relatīvi nelielajā rūpnīcu skursteņu skaitā, bet gan miljonos ar akmeņoglēm kurināmo mājsaimniecību pavardu. To izmantošana, pēc zinātnieka domām, bija jāierobežo. Dūmi nelaida cauri saulesgaismu un to sastāvā esošais sēra dioksīds kaitīgi iedarbojās arī uz “ievērojamākajiem pilsētas namiem”.
Neskatoties uz smoga veidošanās cēloņu apkarošanu, tas arī 20. gadsimtā turpināja būt Londonas problēma.
Traģiskākais bija 1952. gada “Lielais smogs”, kad cilvēku mirstība pilsētā trīskāršojās un uz smaceni varēja attiecināt četru līdz 12 tūkstošu cilvēku aiziešanu.
