Pirms 130 gadiem Meirānu pagasta Liepsalās zemnieka ģimenē piedzima nākamais Latvijas armijas komandieris Oskars Kalpaks, pirmais, kuram 1918. gadā neatkarīgajai valstij nodibinoties, pietika drosmes uzņemties šo pienākumu, kas tobrīd spožu nākotni nesolīja.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Kalpaks jeb, kā pirmskara Latvijā sākotnēji rakstīja, Kolpaks militāro karjeru sāka, brīvprātīgi piesakoties Irkutskas karaskolā. Podporučiks Kalpaks dienēja Krievijas armijas daļās Polijā un Sibīrijā, bet 1905. gada revolūcijas laikā piedalījās strādnieku nemieru apspiešanā Irkutskā. Enerģiskais un drosmīgais apakšvirsnieks strauju kāpienu pa karjeras kāpnēm sāka līdz ar Pirmo pasaules karu. 1917. gadā viņš jau ir kaujās sevi apliecinājis, vairākkārt apbalvots apakšpulkvedis. Lai arī Kalpaks bija vēlējies karot latviešu strēlnieku rindās, priekšniecība viņa lūgumu noraidīja. Uz palikšanu Latvijā Kalpaks atgriezās 1918. gada rudenī; 31. decembrī uzņēmās landesvēra latviešu vienību komandiera pienākumus, bet jau 1919. gada 6. martā krita kļūmīgā sadursmē ar sabiedrotajiem vācu landesvēristiem pie Airītēm.