Pirms 130 gadiem trešo Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā tika atskaņota pirmā latviešu simfonija – tobrīd jaunā, tikai 1886. gadā Pēterburgas konservatoriju absolvējušā komponista Jāzepa Vītola (1863 – 1948) sacerētā Pirmā simfonija trīs daļās. Tā bija diena, kad svētkos sarīkoja “laicīgās mūzikas” koncertu – iepriekšējā dienā bija garīgās mūzikas koncerts, uz kuru, kā ievēroja “Latviešu Avīzes”, kāda trešdaļa klausītāju bijuši nelatvieši: “Pa lielākai daļai vācieši iz augstām ļaužu šķirām.” Arī laicīgās mūzikas koncerts bija pilnībā izpārdots, tāpēc “daudziem vajadzēja griezties no svētku ēkas atpakaļ, nedzirdējušiem koncertu”. Pēc Rīgas policijas ziņām, šo koncertu bija baudījušas 19 735 personas. Pievakarē dziedātāji devās “sakārtotā gājienā” uz Rīgas pili, kur pils pagalmā tika īpaši sveikts Vidzemes gubernators Mihails Zinovjevs un Tērbatas mācību apgabala kurators Mihails Kapustins (pēdējais pazīstams ar saviem Baltijas pārkrievošanas centieniem). Jāpiebilst, ka trešie Vispārējie latviešu dziesmu svētki vēl bija zīmīgi ar to, ka tajos iznāca Andreja Pumpura eposs ”Lāčplēsis”. Tā, cita starpā, bija viena no pirmajām latviešu grāmatām, kuru drukāja latīņu, ne vairs gotiskajā šriftā.