1889. gada 19. aprīlī. Dzimis pirmais latviešu lidotājs 1
Pirms 130 gadiem Krustpils pagasta “Makstiņos” būvnieka ģimenē piedzima pirmais latviešu lidotājs, arī gaisa balonu lidošanas entuziasts un aviokonstruktors Kārlis Skaubītis. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja kā Krievijas armijas kara lidotājs frontē, vēlāk piedalījās Latvijas kara aviācijas organizēšanā, savas pieredzes dēļ dažkārt presē izpelnoties “aviācijas tēva” titulu.
Savu pirmo lidmašīnu, balstīdamies tikai uz entuziasmu un paša finansēm, Skaubītis Krustpilī sāka būvēt 1909. gadā. Viņam bija ideja nodarboties ar publiskiem parauglidojumiem, taču puisim drīz nācās konstatēt, ka būvēt lidmašīnu ir dārgs prieks.
Tad Skaubītis ķērās pie gaisa baloniem. Viņa pirmais lidaparāts 1910. gadā Valkā kuriozā kārtā avarēja – draugi, baidīdamies par aeronauta dzīvību, starta brīdī neatlaida tauvu ar kuru balons bija piesiets, un pēkšņa vēja brāzma to iepūta kokos, kur gaisa kuģi pamatīgi saplēsa.
Tomēr 1912. gada pavasarī Skaubītim jau gatavs nākamais balons. Ar to viņš veica 56 lidojumus kā dažādās Latvijas pilsētās, tā Krievijā. Entuziasts turklāt uzkonstruēja izpletni un no balona gondolas veica ar to 13 lēcienus.
Paralēli šīm darbībām viņš tomēr uzbūvēja pats savu lidmašīnu un vairākas reizes ar to pacēlās gaisā. Karam sākoties, Skaubītis iestājās Gatčinas kara lidotāju skolā pie Pēterburgas, pēc tās pabeigšanas veica 95 frontes izlidojumus, piedalījās vairākās gaisa kaujās, guva vairākas uzvaras, bet četras reizes arī tika ievainots.
Krievijas pilsoņu kara gados lidotājs kalpoja lielinieku aviācijā, 1921. gadā atgriezās Latvijā un tika ieskaitīts jaunās valsts kara aviācijā kā viens no labākajiem un pieredzējušākajiem pilotiem.
Virsleitnants Kārlis Skaubītis gāja bojā divvietīgas lidmašīnas avārijā Spilves lidlaukā 1929. gada 5. septembra rītā. Katastrofu izraisīja kļūme motorā.
