1909. gada 17. martā. Dzimis portretu un grāmatu ilustrāciju meistars Oskars Norītis 0
Pirms 110 gadiem Rīgā piedzima gleznotājs un grafiķis Oskars Norītis (1909–1942) – viens no vispusīgākajiem, savdabīgākajiem un reizē strauji uzplaukušajiem latviešu mākslas talantiem, kam tomēr bija lemts agri aiziet.
Sākotnēji Oskars vēlējies iet sava brāļa, vijolnieka Arvēda Norīša pēdās, absolvējis Konservatoriju, līdz izlēmis dot priekšroku tēlotājmākslai, kas tam padevusies brīnumaini viegli. Laikabiedri apbrīnoja viņa “vieglo roku”. Mākslā viņam padevās viss, pie kā viņš ķērās.
Norītis spējis neticamā ātrumā izpildīt darbus ogles, zīmuļa un tušas tehnikās; viņš apguva kokgrebumu un ofortu, strādāja tāpat eļļas un akvareļa glezniecībā, pievēršoties portretam, ainavai, klusajai dabai, figurālajām kompozīcijām.
Norītis bija iecienīts portretu meistars un guva panākumus arī kā dekorators teātros Rīgā un Liepājā. Plašāka publika viņu iepazina un iemīļoja, pateicoties grāmatu ilustrācijām, kas arī veido galveno viņa atstātā mākslinieciskā mantojuma daļu.
Klasiskas ir Norīša ilustrācijas un noformējums apgādaūdoņa poēmai “Atraitnes dēls”, Aleksandra Puškina “Pīķa dāmai”, Edvarta Virzas “Straumēnu” 1942. gada izdevumam. Viņa zīmētās ilustrācijas vienmēr bija precīzi izpildītas, noskaņai atbilstošas, jo mākslinieks centās iejusties noformējamās grāmatas tekstā.
Savdabīgi, ka par saviem skolotājiem Norītis uzskatīja nevis kādus pašmāju otas meistarus, bet renesanses laikmeta dižgarus Ticianu un Rembrantu. “Laikam tie man visvairāk dod,” viņš reiz sacījis.
Oskars Norītis negaidīti nomira no vēdertīfa 1942. gada naktī no 12. uz 13. oktobri. Nekrologā rakstīja: “Viņa zīmētie portreti ir labākais, ko portretu laukā devusi mūsu māksla.”
