1918. gada 20. novembrī. Dibināts Latvijas Sarkanais Krusts 0

Pirms 100 gadiem vairāki Latvijā pazīstami ārsti, juristi, inženieri un sabiedriskie darbinieki parakstīja protokolu par Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) dibināšanu pēc identiskas struktūras parauga ārzemēs. Par LSK pirmo vadītāju ievēlēja ķirurgu Jāni Jankovski. Stāvokli, kādā toreiz atradās gan jaundibinātā organizācija, gan valsts kopumā, ilustrē apstāklis, ka dibināšanas dokumentu sagatavoja uz pelēka papīra lapas, kuras augšpusē ar roku uzzīmēja sarkanu krustu. Organizācijas galvenā mītne atradās Rīgas Latviešu biedrības telpās. Sākotnējais uzdevums bija vākt sabiedrībā līdzekļus – kā naudas, tā apģērbu, apavu un citu ziedojumu formā –, lai sniegtu palīdzību ievainoto un slimo karavīru ārstēšanai, kā arī kara invalīdiem. Tika atzīts, ka valsts ar šo uzdevumu pati vēl galā netiek. Ar Latvijas Tautas apsardzības ministrijas rīkojumu LSK nodaļas bija jāorganizē Rīgā, Jelgavā, visos apriņķu centros, tāpat Pleskavā, kur koncentrējās daudz latviešu bēgļu. Pateicoties pašmāju ziedotājiem, kā arī palīdzībai no ārvalstīm, LSK Neatkarības kara laikā visai ātri kļuva par vērā ņemamu sabiedrisko organizāciju. 1920. gada sākumā tā gādāja par trim pārsienamiem punktiem un vienu slimnīcu, kurā ārstējās ap 1200 karavīru. Starpkaru laikā Latvijas Sarkanais Krusts guva ienākumus no monopola spēļu kāršu pārdošanā, loterijas un azartspēļu nodokļiem. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā tā pārziņā atradās 10 slimnīcas, 4 sanatorijas un 3 medmāsu skolas.

Reklāma
Reklāma