1919. gada 8. janvārī. “Saratov” kļūst par Latvijas valdības kuģi 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdība Liepājā konfiscēja ostā stāvošo, par bezsaimnieka mantu uzskatīto tvaikoni “Saratov”. Divas dienas vēlāk uz tā uzvilka Latvijas karogu. Tobrīd neviens vēl nenojauta, ka pēc dažiem mēnešiem tam būs izšķiroša loma Pagaidu valdības glābšanā, jo pēc 16. aprīļa vācu organizētā apvērsuma līdz pat jūnija beigām “Saratov” būs vienīgā teritorija, kas atradīsies Latvijas valdības kontrolē. “Saratov” bija paliels, 1888. gadā Dānijā būvēts pasažieru–kravas kuģis, kas pirms Pirmā pasaules kara kursēja līnijā Liepāja–Halla; pārsvarā pārvadāja emigrantus. Sākotnēji tas bija piederējis dāņu kompānijai “Russian North West S.S.Co”. Kara beigās tas stāvēja faktiski pamests Liepājas ostā, līdz latviešu mehāniķi uzņēmās savest kārtībā tvaikoņa dzinēju. Tajā pašā laikā pretenzijas uz kuģi parādījās gan vācu iestādēm, gan dāņiem, kuri atsūtīja pēc “Saratov” divus velkoņus. Tie dežurēja ostā, gaidot izdevīgu brīdī aizvilkšanai. Par laimi, Apsardzības ministrijas ierēdņi bija bijuši gana apsviedīgi, lai gādātu, ka kuģis nonāk Pagaidu valdības rokās. To plānoja izmantot kā britu doto ieroču noliktavu. Neatkarības kara laikā “Saratov” turpināja izmantot valdības vajadzībām kā militāro kravu transportkuģi. Pēc Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma noslēgšanas kuģi atdeva Padomju Krievijai. 1923. gada 14. janvārī “Saratov” uzskrēja sēklī iepretim Akmeņraga bākai. Tā kā tvaikoņa vraks traucēja zvejniekiem, to 1934. un 1936. gadā saspridzināja.
