1920. gada 19. martā. Priekšvēlēšanu slepkavība Cēsīs 0
Pirms 100 gadiem pēc Satversmes sapulces priekšvēlēšanu aģitācijas sapulces Cēsīs nezināmi uzbrucēji, izmantojot vakara tumsu, uz ielas ar vairākiem šāvieniem nāvējoši ievainoja deputātu kandidātu no Vidzemes, Tautas padomes (TP) locekli un vienu no Cēsu sociāldemokrātu vadoņiem Kārli Kurzemnieku.
Sašauto nogādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Mēnesi vēlāk, 19. aprīlī, 26 gadus vecais politiķis nomira. Tas notika dienu pēc Satversmes sapulces vēlēšanām. Atentāts pret Kurzemnieku ir vienīgais gadījums Latvijas valsts vēsturē, kad politiķi nogalina priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Arī toreiz tas tika uztverts kā kaut kas šokējošs un absolūti nepieņemams. Atentātu izmeklēja gan atbildīgās iestādes, gan TP komisija, un īpašu uzraudzību īstenoja Kurzemnieka partijas biedri.
Vainīgos neizdevās noskaidrot, bet tā neapšaubāmi bija ar politiku saistīta slepkavība, kaut netika izslēgti “personīgi motīvi”. Atentāta upuris bija pazīstams kā temperamentīgs un runās ļoti kritisks orators, kurš par savu elektorātu uzskatīja bezzemniekus un asi kritizēja “reakcionāros” virsniekus. Savukārt nacionāli noskaņotie Cēsu garnizona virsnieki Kurzemnieku uzskatīja par komunistu. Tāpēc sociāldemokrāti nešaubījās, ka vainīgie jāmeklē armijā.
Izmeklēšanas laikā arestēja trīs personas, taču viņu vaina netika pierādīta. Turklāt diviem par laiku, kurā notika slepkavība, bija alibi. TP viceprezidents Gustavs Zemgals, kurš sagatavoja īpašu ziņojumu par notikušo, pēc iepazīšanās ar izmeklēšanas gaitu, uzsvēra, ka atentāts nav bijis vērsts pret sociāldemokrātiem kā partiju, bet drīzāk saistāms ar “Kurzemnieka aso izaicinošo uzstāšanos sapulcēs”.
TP notikušo nosodīja un uzsvēra, ka “šāda noziedzīga un patvarīga izrēķināšanās, vienalga aiz kādiem motīviem tā būtu izdarīta, Latvijā nav ciešama”.
