Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Paši zog – citus vaino. Vācijas presē atkārtojas ziņas, ka Latvijas ostās, kuģus izlādējot, esot attīstījusies zagšana.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65

Lasīt citas ziņas

Patiesībā tvaikoņu preces zog vai nu citās ostās, vai arī “ievilkšanu” izdara pašu kuģu ļaudis. Piemēram, Rīgā uz Vācijas kuģa “Helikon”, kas atveda kakao, konstatēja preču iztrūkumu. Kuģa vadītājs pastāvēja, ka izlādējot notikusi zādzība. Muitas ierēdņi pārmeklēja tvaikoni un atrada iztrūkstošo, jo to bija ievilkuši paša “Helikona” ļaudis. Lai glābtu tvaikoņa godu, kapteinis Bernholds rakstiski lūdza muitas valdi vainīgos nesodīt te. Viņš apņēmās Hamburgā tos nodot tiesai.” Taisnību sakot, zagšana Rīgas ostā tolaik tomēr pastāvēja, jo arī ASV nevalstiskā organizācija ARA, kas Eksportostā izkrāva savas humānās palīdzības kravas, 1921. gada vasarā sūdzējās: “Zagšanas iemesls no krāvēju, policistu un birokrātu puses nav apstāklī, ka viņi būtu izsalkuši vai tiem pietrūktu pārtikas, bet apstāklī, ka viņi, šķiet, uzskata, ka viņiem ir tiesības nozagt daļu no kravas kā tiem piešķirtu īpašu kukuli.”