Centrālcietuma ieslodzītie Ziemassvētkos 20. gadu beigās.

Pirms 90 gadiem Latvijas iedzīvotāji uzzināja, ko saistībā ar valsts dibināšanas gadskārtu tradicionāli apžēlojis Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Ik gadu ziņas par 18. novembra svētku apžēlošanu tika gaidītas ar lielu interesi. Togad īpaši, jo apžēlošana skāra vairākas sabiedrībā pazīstamas personības, kā arī militārpersonas, kuras bija pastrādājušas noziegumus Neatkarības kara gados. Kopumā prezidents apžēloja 284 notiesātos, no kuriem 100 drīkstēja iznākt pa cietumu vārtiem 18. novembra rītā, bet virknei citu sods tika mīkstināts. Seši no apžēlotajiem bija “politiskie”, tas ir, komunisti. Apžēloto vidū bija vairāki slepkavas, tostarp četras sievietes, kuras bija nogalinājušas savus vīrus. Daži bija izdarījuši slepkavības “romantisku iemeslu dēļ”, daži bija notiesāti par slepkavībām, balstoties juridiski mazpārliecinošos pierādījumos. Pārsvarā bija runa par personām, kas notiesātas vieglāku noziegumu vai pārkāpumu dēļ. Ne velti starp apžēlotajiem bija profesionālās darbības dēļ nepatikšanās iekļuvušie “Jaunāko Ziņu” redaktors Jānis Kārkliņš, avīzes “Pirmdiena” redaktors Arturs Kroders un krievu emigrantu aprindās populārās “Segodņa” redaktors Aleksandrs Kruminskis. Tā kā runa bija par valsts jubileju, tad no militārpersonu vidus prezidenta žēlastība nāca pār 1919. gada dezertieriem un karavīriem, kas kara laikā bija aplaupījuši civiliedzīvotājus bez asinsizliešanas. Apžēloja arī par Ziemeļlatvijas cīņu varoni saukto Latvijas armijas Valmieras pulka dibinātāju un pirmo komandieri pulkvedi Jūliju Jansonu. Viņš 1923. gadā bija notiesāts par savas 17 gadu jaunās līgavas nošaušanu dusmu lēkmē 1917. gada septembrī. Lieta savulaik radīja lielu rezonansi. Vairākus gadus cietumā par karavīru degradētais pulkvedis bija jau izcietis, tāpēc amnestija attiecās uz viņa dienesta pakāpes atgriešanu, tāpat tiesībām nēsāt Lāčplēša Kara ordeni, kādi Jansonam bija divi.