Ārlietu ministrs V. Munters referē par neitralitāti Saimnieciskās un Kultūras padomes kopsēdē 1939. gadā.
Ārlietu ministrs V. Munters referē par neitralitāti Saimnieciskās un Kultūras padomes kopsēdē 1939. gadā.
Ārlietu ministrs V. Munters referē par neitralitāti Saimnieciskās un Kultūras padomes kopsēdē 1939. gadā.

1938. gada 13. decembrī. Latvija pasludina neitralitāti 0

Pirms 80 gadiem Latvijas Ministru kabinets pieņēma “Likumu par neitralitātes noteikumiem”, kas stājās spēkā 21. decembrī un galvenokārt noteica kārtību, kādos gadījumos karojošo valstu kuģi un lidmašīnas drīkst vai nedrīkst atrasties Latvijas teritorijā. Draudīgās militārpolitiskās situācijas dēļ Eiropā decembrī par neitralitāti paziņoja arī Igaunija, bet 1939. gada februārī Lietuva. Kursu uz neitralitāti kā vienīgo iespēju saglabāt neatkarību gaidāmā Eiropas kara gadījumā Latvija uzņēma jau 1937. gadā. Paraugs te bija Skandināvijas valstis. Protams, globāla kara un Eiropas dalīšanas apstākļos neitralitātes pasludināšana Baltijas valstu neatkarību glābt nevarēja un, mūsdienu acīm raugoties, tas bija kļūdains solis. Eiropas lielvaras baltiešu neaizskaramību nedz grasījās, nedz gribēja garantēt, savukārt pašu baltiešu militārie spēki bija pārāk vāji, lai nodrošinātu kaut to, ko paredzēja “Likums par neitralitātes noteikumiem”. Līdz ar to neitralitātei bija vien papīra vērtība. Kā atzīmējis trimdas vēsturnieks Edgars Andersons, Baltijas valstīm bija lemts kļūt par lielvaru vienošanās objektu. Mūsdienu vēsturnieki atzīst, ka, raksturojot neitralitāti kā aplamu risinājumu, jāpatur prātā, ka alternatīvas tam tobrīd praktiski nebija. Baltijas valstis gan varēja pieslieties vienam vai otram lielvalstu grupējumam, taču nez vai tas 1940. gadā būtu paglābis no okupācijas.

Reklāma
Reklāma