1939. gada 12. novembrī. Kur pazuduši tauki? 0
Pirms 80 gadiem laikraksts “Rīts” vēstīja: “Redakcijai vakar vairāki rīdzinieki ziņoja, ka pilsētā apgrūtināta tauku dabūšana. Daudzos veikalos, kur tauki līdz šim dabūti, vakar to vairs nav bijis. Citos veikalos tauki izsniegti piecdesmit vai simts gramu apmērā. (..) Tauku trūkums pilsētā jau bija jūtams ilgāku laiku. Veikalnieki taukus izsniedza pavisam aprobežotos daudzumos vai arī nemaz, gaidīdami tauku cenu celšanos. Vakar turpretim pēc cenu inspektora rīkojuma publicēšanas par gaļas izstrādājumu cenām, pēkšņi tauki bija pavisam pazuduši.
Tauku ražošana turpretim bija turpinājusies visu laiku, vēl straujākā gaitā kā iepriekšējos gados. Akciju sabiedrība “Bekona eksports”, salīdzinot ar pagājušo gadu, laidusi tirgū 100 000 kg tauku vairāk. Pēdējos divi mēnešos tauku ražots 54 000 kg pret 45 000 kg pagājušajā gadā. (..) Pa daļai tauku pazušanā vainojama rīdzinieku “vecu vecā vaina”. Lai tikai atceramies, kā izsīka sāls un miltu krājumi, kā saplaka rīsu un cukura maisi. Līdzīgi šiem krājumiem saplakušas arī tauku bļodas un muciņas.”
Kaut oficiāli tauku un citu produktu trūkumā tika vainoti neapzinīgi veikalnieki un “baumu izplatītāji”, praktiski pie vainas bija Otrais pasaules karš. Par spīti valdības mierinājumiem iedzīvotāji steidza veidot krājumus. Anglijā, Vācijā, Francijā taukvielas jau bija normēts produkts.
Neitrālās Eiropas valstis, piemēram, Dānija, aizliedza pārtikas konservu, tajā skaitā tauku, eksportu. Tauki bija ne tikai pārtikas prece – tā bija arī ziepju, smērvielu un dažādu gaismekļu – “plošku” un sveču – ražošanas izejviela.
