1939. gada 14. oktobrī. Vācbaltieši aizbrauc 0
Pirms 80 gadiem Rīgas Eksportostu pameta pirmais vācu repatriantu kuģis “Schönhorn”. Pasažieru un viņu bagāžas, tostarp mēbeļu iekraušana bija sākusies dienu iepriekš un ritēja ļoti raiti, jo kravas tieši no repatriantu mājām līdz ostai piegādāja vācu firmu kravas automašīnas. Reizē ar “Schönhorn” iekraušana ritēja vēl vairākos kuģos.
Neskaitot lielo sadzīves bagāžu, piemēram, mēbeles, katrs izceļotājs uz kuģa klāja drīkstēja ņemt līdzi “mugursomu un divus saiņus”. Prese apgalvoja, ka pēdējās dienās pirms aizbraukšanas vācbaltieši lielos apjomos iepērkot sviestu un žāvēto gaļu. “Pilsētas tirgus tirdzinieki, kas tirgojas ar piena produktiem, neatceras tādu dienu pēdējo gadu laikā, kad tie būtu pārdevuši tik daudz sviesta kā šonedēļ,” ziņoja “Brīvā Zeme”.
Izceļošana intensīvi ritēja visu 1939. gada rudeni un ziemas sākumu, kopumā izceļojot ap 50 tūkstošiem personu. Repatriantu kuģi piestāja un uzlādējās ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī. Operācijā tika iesaistīti ap 15 kuģiem. No tiem lielākais bija pasažieru tvaikonis “Steuben” – tik liels, ka novembra sākumā, izbraucot Daugavā, uzskrēja uz sēkļa, no kura to izdevās novilkt tikai pēc divām dienām.
Pretēji cerētajam, senču zemē atbraukušos Baltijas vāciešus izmitināja nevis pašā Vācijā, bet gan tajos apgabalos, kas tika atņemti Polijai. Pēdējie vācbaltieši devās prom no Latvijas vēl 1941. gada pavasarī, kad Latviju jau bija okupējis padomju karaspēks.
