1969. gada 21. jūlijā: pirmais cilvēks sper soli uz Mēness 0
Pirms 50 gadiem plkst. 4.56 pēc Latvijas laika (plkst. 2.56 pēc universālā koordinētā laika) misijas “Apollo 11” komandieris, amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas spēris kāju uz Mēness.
19 minūtes vēlāk viņam sekoja nolaišanās moduļa “Eagle” pilots Bazs Oldrins. “Eagle” bija nolaidies uz Mēness jau 20. jūlija vakarā.
Tikmēr trešais ekspedīcijas loceklis – komandas moduļa “Columbia” pilots Maikls Kolins – atradās Mēness orbītā. Šī moduļa uzdevums bija nogādāt astronautus atpakaļ uz Zemi.
Ārmstrongs un Oldrins pavadīja uz Mēness virsmas ārpus nolaišanās moduļa aptuveni divas stundas un 15 minūtes, savācot vairāk nekā 20 kg iežu paraugu. Kopumā abi astronauti uzturējās uz Mēness gandrīz diennakti.
Ņemot vērā brīža svarīgumu, izsēšanās uz Zemes pavadoņa tika translēta TV tiešraidē. Attēls bija melnbalts un neskaidrs, taču tiešraidi visā pasaulē vienalga noskatījās ap 500 miljonu ļaužu.
Tur varēja dzirdēt arī Ārmstronga hrestomātisko frāzi, sperot pirmo soli: “Tāds mazs solis cilvēkam, bet gigantisks lēciens cilvēcei.” “Apollo 11” veiksmīgi paveica savu uzdevumu un 24. jūlijā atgriezās uz Zemes, nolaižoties Klusajā okeānā.
Pēc tam vēl sekoja 21 dienu ilga karantīna, līdz 13. augustā astronautu trijnieks triumfāli izbrauca pa Ņujorkas un Čikāgas ielām. Šajā parādē noraudzījās apmēram seši miljoni skatītāju.
Ņemot vērā ASV un PSRS kosmisko sacensību, Mēness misijai bija ne vien milzīga zinātniska, bet arī politiska nozīme, jo amerikāņi sevi apstiprināja kā pasaules līderus.
Simptomātiski, ka gan PSRS, gan arī mūsdienu Krievijā palaikam vērojama tendence noniecināt šo panākumu vai pat, saskaņā ar dažādām sazvērestības teorijām, sludināt, ka “izsēšanās uz Mēness filmēta Holivudas paviljonos”, bet realitātē nav notikusi.
