1989. gada 14. jūnijā. Piemiņas pasākumi visā Latvijā 1
Pirms 30 gadiem pirmo reizi atklāti un ar plašu vērienu visā Latvijā notika 1941. gada 14. jūnija deportācijām veltīti piemiņas un sēru pasākumi.
Tiesa, jau 1987. gadā helsinkieši sarīkoja slaveno akciju pie Brīvības pieminekļa un pirmais padomju varas oficiāli atļautais gājiens un mītiņš 14. jūnija deportāciju upuru piemiņai notika 1988. gadā pie Kongresu nama.
Tomēr 1989. gadam bija cits vēriens. Augstākā Padome šo dienu bija oficiāli pasludinājusi par represēto piemiņas dienu, tāpat 1941. gadā un 1949. gadā izsūtītie bija pasludināti par reabilitētiem, un neviens nešaubījās, ka staļiniskā režīma darbības tolaik bijušas noziedzīgas. Vairākās vietās visā Latvijā, tajā skaitā apstādījumos Šķirotavas stacijā Rīgā, tika atklāti piemiņas akmeņi aizvestajiem.
ronte (LTF) Doma laukumā rīkoja manifestāciju “Par Latvijas destaļinizāciju” ar sekojošu gājienu pie Brīvības pieminekļa un ziedu nolikšanu. Akcijā piedalījās ap 60 000 dalībnieku.
Klātesošie ar aplausiem uzņēma LTF priekšsēdētāja Daiņa Īvāna teikto: “Izsūtīšanas vietā jau gadu desmitiem stājusies iesūtīšana. Izsūtīšanas un šaušanas genocīdu nomainījis asimilācijas, ekoloģiskais un ekonomiskais genocīds.
Taču svarīgi ir, ka tagad zinām: mūsu vienīgā izvēle un vienīgā dzīves ceļa jēga, ja gribam saukties par cilvēkiem un gribam saukties par tautu, ir brīvība brīvā, atjaunotā Latvijas valstī.” Būtisks notikums kultūras dzīvē šajā dienā bija 1940. gada okupācijas sākumam veltītās Raimonda Staprāna lugas “Četras dienas jūnijā” pirmizrāde Rīgas pilī.
