Masu protestu dalībnieki Prāgā.
Masu protestu dalībnieki Prāgā.
Foto: Wikipedia Commons

1989. gada 24. novembrī. Čehoslovākijā uzvar Samta revolūcija 0

Pirms 30 gadiem tā sauktās Samta revolūcijas ietekmē no amata atkāpās komunistiskās Čehoslovākijas vadītājs Milošs Jakešs un visa Čehoslovākijas kompartijas vadība. 29. novembrī no valsts konstitūcijas svītroja punktu par kompartijas vadošo lomu. Līdz ar to Čehoslovākija pēc Polijas un Ungārijas kļuva par trešo valsti Austrumeiropā, kurā komunisti vairs nebija pie varas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Jakešs ģenerālsekretāra amatā bija stājies 1987. gadā un centās parādīt sevi kā Mihaila Gorbačova pārbūves ideju un režīma reformēšanas atbalstītāju, taču, vecs komunists būdams, nespēja uzsākt dialogu ar opozīciju, kam piederēja sabiedrības atbalsts.

rāgā pret režīmu vērstie tautas protesti sākās 17. novembrī ar studentu nemieriem. Milicijas pūliņi izdzenāt jauniešus tikai sakāpināja protesta noskaņojumu; studentiem pievienojās arī citi iedzīvotāji un drīz demonstrācijās un mītiņos Čehoslovākijas galvaspilsētas Vāclava laukumā piedalījās jau ap pusmiljons ļaužu.

CITI ŠOBRĪD LASA

10. decembrī valsts prezidents, komunists Gustavs Husaks apstiprināja pirmo nekomunistisko valdību Čehoslovākijā kopš 1948. gada un atkāpās.

29. decembrī viņa vietā par valsts galvu ievēlēja leģendāro disidentu un literātu Vāclavu Havelu, savukārt 1968. gada “Prāgas pavasara” varonis Aleksandrs Dubčeks kļuva par parlamenta priekšsēdētāju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.