“LA” žurnālisti prognozē: 2020.gads ekonomikā – mudinās tērēties vairāk 2
Ekonomikā: Droši tērēsim nopelnīto
Prognozes 2019. gadam biju palicis zem virsraksta “turpināsim uzbaroties”. Tā arī darījām – ekonomika turpināja augt, visvairāk pateicoties eksportam. Lai arī ne tik strauji kā gadu iepriekš (par 4,8%), tomēr vairāk nekā citur eirozonā – par 2,3%. Arī nākamgad būs vismaz tikpat, ja vien nesabruks akciju tirgi, ja ASV nesanaidosies ar Ķīnu un ja ES pēc breksita paspēs noslēgt tirdzniecības līgumu ar Britāniju.
Uz algu palielinājumu vērstais 2020. gada budžets nākamgad mudinās tērēties vairāk.
To jau piedzīvojām gada nogalē. “Ferratum” Ziemassvētku barometrs izmērījis, ka šajos svētkos Latvijas iedzīvotāji tērējuši vēl vairāk – 18% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem. Turklāt Ziemassvētkos cauri lidostai “Rīga” izceļoja ap 200 tūkstoši pasažieru. Tuvinieki mājās (vai paši pie ģimenes locekļiem viesstrādniekiem), dāvanas zem eglītes un cilvēkiem labs prāts.
Negribas to sabojāt ar prognozi, ka nākamgad drošāk nopelnīto tērēt, jo noguldījumi var neatmaksāties.
Pērn prognozēju, ka OIK neatcels. Kaut arī Saeima lēma, ka no 1. aprīļa tā jāatceļ, tas nenotika. Šajā gadījumā priecājos, ka vēsa galva un ekonomika izrādījās stiprāki par politisko populismu. Kaut kur jau tas OIK noslēpsies – vai nu budžetā, kā to pašlaik ieprojektējusi Ekonomikas ministrija, vai kādā vides nodoklī.
Atbildot uz jautājumu “Vai banku būs tikpat daudz?”, paredzēju, ka mazāk. Jā, septembrī PNB bankai tika pasludināta maksātnespēja.
Vai vējš ražos vairāk elektrības?
Kaut arī Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm pie Baltijas jūras vēja izmantošanā atpaliek visvairāk, 2020. gadā nav sagaidāma neviena jauna vēja ģeneratora nodošana ekspluatācijā. Ja nu vienīgi kāds varētu sākt būvdarbus.
Pagaidām Ekonomikas ministrijas noteiktais mērķis tuvāko gadu laikā izbūvēt vēja stacijas ar kopējo jaudu 800 MW buksē pašas ministrijas radīto administratīvo šķēršļu un sarežģīto saskaņojumu procesu dēļ.
Vai minimālā alga būs 500 eiro?
Jau no gada pirmajām dienām sāksies diskusijas starp politiskajām partijām, uzņēmējiem un arodbiedrībām, ko vajadzētu uzlabot nodokļu sistēmā.
Tā kā iepriekšējās reformas mērķis atraisīt uzņēmējdarbību nav devis cerēto rezultātu, gaidāmas korekcijas – mikrouzņēmuma nodokļa režīma atcelšana, dažādo atlaižu atcelšana.
Izskatās, ka ceļarullis jau ir iekustināts un atlaižu 20% likmei nebūs, bet reāli tie sāks darboties no 2021. gada.
Tāda pati atbilde arī par JKP vēlēšanu saukli 500x500x500, kura dēļ gandrīz torpedēja šo valdību, – nākamā gada laikā augšupejošā līkne un inflācija būs pacēlusi algu līmeni tik augstu, ka 500 eiro minimālā no 2021. gada vairs nešķitīs ekonomiski nepamatots lēciens un tā īstenosies.
Vai būs ko būvēt?
Ceļu būvētāji nākamgad “saņems sodu” par savlaicīgi saplānotajiem ceļu darbiem – 2020. gadā Kohēzijas fondu finansējums Latvijai ceļu uzturēšanai būs iztērēts. Ceļu atjaunošanai paredzēti tikai kārtējie budžeta 263 miljoni (par 40 miljoniem mazāk).
Savukārt dzelzceļa “Rail Baltica” reālā būvniecība sāksies tikai 2021. gadā.
Bet vai tiešām sāksies, tas izšķirsies jau 7. februārī, kad jābūt skaidram Baltijas valstu plānam par šī projekta vadību.
Valstu nesaskaņu dēļ pērn jau otrais aizgājušais valdes priekšsēdētājs pierāda, ka sākotnēji uzbūvētā struktūra, kur “RB Rail” padomē darbus uzrauga paši izpildītāji, ir aplama. Latvijas piedāvātais modelis uzraugus apvienot ar izpildītājiem var izrādīties efektīvs tikai īstermiņā – kamēr jāpanāk darbu uzsākšana.
Bet, kolīdz būs jālemj par to, kurš pārvaldīs pabeigto “Rail Baltica” infrastruktūru, tā strīdos par to, kur būs dispečerpunkts, var aizmirsties, ka sliedes vēl nav uzbūvētas. Te Baltijas premjeriem būs jāiesaistās ne tikai deklaratīvi.
