“LA” žurnālisti prognozē: 2020. gads pasaulē – vecie spēles noteikumi izirst 3
Pasaulē: Jauni izaicinājumi
Es neticu numeroloģijai, nākotnes zīlēšanai ar skaitļu palīdzību, jo tā balstīta nevis ciparos, bet gan anatomijā.
Tik pierastā decimālā skaitīšanas sistēma patiesībā tiek lietota vien tāpēc, ka mūsu rokām kopā ir desmit pirksti. Ja cilvēkam to būtu seši, skaitļus mēs visdrīzāk izteiktu divpadsmitniekos jeb dučos, un tad nākamā gada zīmīgais skaitlis 2020 izskatītos pavisam citāds.
Neraugoties uz šo skepsi, painteresējos, ko numerologi saka par nākamo gadu. Izrādās, tas būšot “kārtības, atbildības, stabilitātes, ģimenes, mājas un miera” laiks.
Cerēsim, ka tā arī būs. Tomēr realitāte drīzāk būs cita. Matemātikas valodā runājot, modernā pasaule atgādina daudzu vienādojumu sistēmu, kurā nezināmo ir vairāk nekā vienādojumu.
Var pierādīt, ka šādas sistēmas ir vai nu pretrunīgas, vai arī tām ir bezgala daudz atrisinājumu. Patiešām, vecie spēles noteikumi, kas balstījās uz tradīcijām un vērtībām, izirst. Jautājumu un izaicinājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Politikā valda mirkļa izdevīguma diktēti īstermiņa risinājumi, kurus visprecīzāk raksturo Trampa vadmotīvs “to make a deal”, tātad “slēgt līgumu”.
Ja jau esam nonākuši pie Amerikas – vai Tramps noturēsies seglos?
Maz ticams, ka republikāņu kontrolētais Senāts nobalsos par prezidenta atstādināšanu. Vēl vairāk – ja vēlēšanas notiktu šodien, tad, pateicoties ASV mažoritārajai vēlēšanu sistēmai, Tramps atkal tiktu ievēlēts prezidenta amatā.
Bet līdz nākamā gada 3. novembrim, kad notiks ASV prezidenta vēlēšanas, vēl tālu. Vienlaikus Tramps ir sašķēlis Amerikas sabiedrību, un tas atbalsosies visā pasaulē, Latviju ieskaitot.
Eiropa – breksita ēnā
Viena no galvenajām tēmām Eiropas politikā būs breksits. Vēl nekad ES pastāvēšanas vēsturē neviena no dalībvalstīm nav atstājusi savienību.
Bezprecedenta notikums, kam būs politiskas, ekonomiskas, pat morālas sekas. Lielbritānija ir cieša Eiropas un Latvijas sabiedrotā.
Ko gan mēs lai novēlam šai valstij, kas izlēmusi iet patstāvīgu ceļu? Pieklājības normas diktē teikt: “Lai izdodas!” Taču Lielbritānijas piemērs slēpj sevī milzīgus, pat eksistenciālus riskus ES pastāvēšanai nākotnē.
Uz austrumiem no Zilupes – viss pa vecam?
Eiropa nav tikai ES. Kontinenta austrumos atrodas trīs slāvu valstis – Krievija, Ukraina un Baltkrievija, kas ir vitāli svarīgas mūsu kontinenta drošībai.
Lai kā mums tas nepatiktu, Baltkrievija nākamajā gadā visdrīzāk nonāks vēl ciešākās Krievijas skavās. Lukašenko tiks atkal pārvēlēts prezidenta amatā.
Savā vietā paliks “kontroles līnija”, kas atdala Ukrainu no okupētājām Donbasa reģiona teritorijām. Bet Krievijā aizvien biežāk spriedīs par 2024. gadu, par varas tranzītu un valsti “pēc Putina”.
Vai arī “ar Putinu”, bet tad jau citā (Krievijas –Baltkrievijas savienības prezidenta?) veidolā.
Mūsu kaimiņvalsts aizvien vairāk sāks atgādināt krievu lelli “matrjošku”, kurā katra nākamā čaula ir aizvien noslēpumaināka: Krievija–Maskava–Kremlis–prezidenta kabinets–pats Putins un viņa nākotnes plāni.
Vai uztraukums par klimata pārmaiņām pārņems visu pasauli?
Visdrīzāk ne. Zviedru pusaudze Grēta Tūnberga gan kļuvusi par žurnāla “Times” aizvadītā, 2019., gada cilvēku. Tomēr Eiropa un pat ne Amerika vairs nav centrālā ass, ap kuru griežas pārējā pasaule.
Āzijā, kur šodien jau dzīvo ap 4,5 miljardiem cilvēku, Grētas uzvedībā redz vien izlutinātas, sevī centrētas pusaudzes tieksmi pēc popularitātes. Ogļu elektrostacijas turpinās kūpēt Ķīnā, Indijā un Pakistānā.
