Sirmgalvji parkā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Izaudzināti bērni, bet pensijā “apaļa nulle” – Imants sašutis par netaisnību pensiju sistēmā 145

Pievieno LA.LV

Autors: Imants Keišs

Tūkstošiem gadu ģimenes kultūra ir nodrošinājusi sociālo, emocionālo un fizisko izdzīvošanu ģimenes locekļu un radinieku vidū dažādos vecuma posmos. Ne visās ģimenēs un dzimtās šīs rūpes bijušas pietiekami gādīgas, tādēļ ģimeņu lietas taisnīgāk un rūpīgāk sākusi reglamentēt izraudzītā valsts pārvalde.

9 lietas, ko veļu laikā noteikti nevajadzētu darīt: ticējumi vēsta, ka tā mājās var ienest nāves un skumju enerģiju
Kokteilis
Kamēr citi dzīvo dzīvi, viņi histēriski tīra māju! 5 pedantiskākās zodiaka zīmes
12 vietas Latvijā, kam rudenī piemīt brīnumskaistums un uzlādējoša enerģija
Lasīt citas ziņas

Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī absolūti rūpīgi un taisnīgi nebūs izkopta reglamentētā ģimenes aizsardzības kultūra, būs sabiedrības daļa, kura jutīsies diskriminēta. Vērtējot Latvijas 522 350 pensionāru (CSP (Centrālā statistikas pārvalde) dati uz 2025. gada 1. janvāri) labklājības pamatrādītāju vecuma pensiju eur/mēnesī, var secināt, ka to faktiski maksā ģimenēs izaudzinātā strādājošā paaudze un to sauc par paaudžu solidaritāti.

Esam noskaidrojuši, ka pensiju neviens neuzkrāj, bet pensiju budžetu uztur strādājošā paaudze ar nodokļu iemaksām. To reāli pierāda fakts, ka tie, kam vecuma pensijas pamatkapitāls veidots padomju rubļos, pensiju tagad saņem eiro. Te uzskatāmi redzam, ka pensiju saņem nevis no uzkrājuma tajos laikos, bet no tajos laikos izaudzināto bērnu šobrīd veiktajām nodokļu iemaksām euro valūtā. Tas patiesībā apstiprina to, ka

CITI ŠOBRĪD LASA
visstabilākais pamats ikviena labklājībai vecumdienās ir izaudzinātie bērni, jo tā tas bija pirms tūkstoš gadiem, tā ir tagad un būs nākotnē, ja daba nemainīsies un nesāks plūst ķīseļa upes.

No CSP (Centrālā statistikas pārvalde) ieguvu datus, ka šobrīd pensijā ir ap 59 909 jeb 11,1% vientuļo pensionāru, kuri valsts nākotnes labā ieguldījuši apaļu nulli, jo nav izaudzinājuši nevienu nodokļu maksātāju nākotnei, bet vecuma pensiju saņem daudzkārt dāsnāku par tiem, kuriem bija jāsalāgo darba un ģimenes dzīve, vienlaikus jādrošina bērnu aprūpe un apgāde.

Savā mūžā vienu bērnu ir izaudzinājuši 158 027 jeb 29,3% tagadējo pensionāru, divus izaudzinājuši – 225 199 jeb 41,8%, trīs bērnus – 67 685 jeb 12,6%, četrus bērnus – 16 710 jeb 3,1%, piecus bērnus – 7 063 jeb 1,3%, sešus bērnus – 2 354 jeb 0,4%, septiņus bērnus – 1 041 jeb 0,2%, astoņus un vairāk bērnus – 1 072 jeb 0,2% pensionāru.

Lielo ģimeņu grupā pieci un vairāk izaudzinātie bērni ir tikai 11 530 jeb 2,1% pensionāru, kuri saņem vismaz trīs reizes mazākas pensijas par vientuļās grupas 11,1% jeb 59 909 pensionāriem. Ir pat tādi pensionāri, kuri ik mēnesi saņem 44 000 eur/mēnesī jeb 528 000 eur/gadā un šajā pensionāru grupā virs 10 000 eur/mēnesī esot ap 150 pensionāru. Man latviski trūkst vārdu salīdzināt un paust viedokli par šo un daudzbērnu ģimeņu vecāku pensiju apjomu un izmaksas kārtību.

Šogad demogrāfijas pētījumos atradu Latvijā lielāko 17 bērnu ģimeni, kurai daudzbērnu ģimenes statuss izbeidzās 2026. gada aprīlī, jo ģimenē palika tikai divi nepilngadīgi bērni un janvārī, veicot auto tehnisko apskati, CSDD brīdināja, ka transporta ekspluatācijas nodokļa atlaide beigsies 3. aprīlī.

Pensijā šī izcilā māte varēs doties tikai 60 gadu vecumā, jo valstī ir ļoti slikta demogrāfiskā situācija. Viņai bērna pabalsts tiek maksāts tikai par pirmo un otro bērnu. Lūk, kādu cinismu var atļauties likumīgā, tikumīgā un rūpīgā valsts pārvalde. Ar šādu rūpību mūsu neatkarīgo valsti 35 gados valsts vara samazinājusi vairāk par 900 000 pavalstniekiem, kuri tikai nodokļos ienestu vismaz 10 miljardus euro ik gadu, protams, stilīgāk ir aizņemties uz nākotnes rēķina, lai šodien lidotu apzeltītās lidmašīnās.

Cita 16 bērnu ģimene padomju laikos 1973. gadā tika izraidīta uz Kanādu par pretvalstisku bērnu audzināšanu, proti, Dieva godāšanu. Tajā brīdī ģimenē bija jau vienpadsmit bērnu, trimdā viņiem piedzima vēl pieci bērni. Intervijā dzirdēju, ka māte, rēķinot matemātiski, divpadsmit gadus ir staigājusi mātes cerībās. Kuram pietiks drosmes aizrādīt šai mātei par mazo darba stāžu?

Intervēju divas piecpadsmit bērnu mātes – vienai darba stāžs nepilni 20 gadi par lopkopi un pensija 295 eur/mēnesī, otrai darba stāžs nepilni 30 gadi un 359 eur/mēnesī, tēvam ar 40 gadu darba stāžu pensija 555 eur/mēnesī. (Šajā ģimenē ir 52 mazbērni un 34 mazmazbērni) pensija ir vienīgi par darba stāžu. Šīs mātes 135 mēnešus jeb 11 gadus un 3 mēnešus ir bijušas bērna gaidībās. Aizejot pensijā šāds ieguldījums valsts nākotnes labā vispār netiek vērtēts. Ko šiem cilvēkiem iesākt vecumdienās, ja vajag zobu dakteri un brilles?

Iepriekšējā gadā vidējā alga bija 1815 eur/mēnesī, tad piecpadsmit izaudzinātie bērni vidēji nodokļos (darba algas nodoklis un PVN par pirktajām precēm bez iespējamā akcīzes nodokļa) ienesa ap 12 750 eur/mēnesī un gadā 153 000 eur, bet vecākiem par mūža ieguldījumu viņu audzināšanā pie pensijas apaļa nulle.

Nevar nepieminēt izdienas pensiju deviņus speciālos likumus, kuros jaunākais izdienas pensionēšanās stāžs sasniedzams pat 38 gados. Izdienas pensijas 11 200 pensionāriem ir lielākas par parasto vecuma pensiju (pieci un vairāk bērnu ir 11530 pensionāru). Izdienas pensijas maksā radošajiem darbiniekiem, dažām transporta nozarēm pat prokuroriem un diplomātiem.

Piemaksa pie pensijas ir arī represētajiem. Atceros, ka manam represētajam tēvam kopējais represētā un darba stāžs pārsniedza viņa vecumu un pensijai vērtēto gadu bija nedaudz vairāk par faktisko vecumu. Tas pierāda, ka valstī problēma ir saredzēta un mainīta attieksme dažādām pensionāru grupām par īpašiem nopelniem. Noteikti jāmaina pašreizējais vērtējums pensionāriem par ieguldīto darba mūžu Latvijas nākotnei, izaudzinot darba rokas un nodokļu maksātājus.

Vecākiem ar bērniem grūtāk salāgot darbu ar ģimenes dzīvi, jo vienlaikus tie nodrošina bērnu aprūpi un apgādi. Tādēļ jāsamazina darba stāžs par katru izaudzināto bērnu un, aprēķinot vecuma pensiju, jākompensē šis ieguldījums gan tēvam, gan mātei. Intervējot daudzas lielās ģimenes, secināju, ka dižģimenēm pensija ir divas vai trīs reizes mazāka par vientuļo pensionāru pensijām. Lai Latvija dzīvotu cauri gadsimtiem, jāmaina attieksme pret ļaudīm, kuri daļu savas labklājības un darba ieguldījuši bērnu audzināšanā.

Ierosinu ik mēnesi katram bērna vecākam piemaksāt pie pensijas vienu centu par katru bērna audzināšanas dienu līdz pilngadībai, par pirmo bērnu 65,7 eur/mēnesī.

Par katru nākamo bērnu piemaksu palielina par 10%, tad desmit bērnu tēvam un mātei pie pensijas piemaksa būtu 954,08 eur/mēnesī. Izmaiņas taisnīgākai pensiju sistēmai valstī noteikti nepieciešamas un to var atļauties.

Izņēmumi ir 16 izdienas pensiju kategorijām – prokuroriem un diplomātiem par īpaši grūtiem darba apstākļiem samazina darba stāžu un palielina pensijas apjomu. Taisnīgi būtu pensionēšanās vecumu samazināt par vienu gadu ikvienam par katru izaudzināto bērnu.

Ko par šābrīža pensijām domājat jūs? Kāds ir jūsu ģimenes stāsts par pensijas apmēru un iespējām par to izdzīvot? Kādas ir pārdomas par vecumdienām? Priecāsimies, ja padalīsieties šeit:

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.