7 skaudri fakti, kāpēc agrāk apprecēties bija vienkāršāk 0
Tiksim skaidrībā, kāpēc pirms dažiem gadu desmitiem apprecēties bija daudz vienkāršāk nekā mūsdienās? Turklāt reģistrēto laulību skaits ievērojami pārsniedza šī brīža rādītājus. Kāpēc tā?
1. Nebija sacensības
Mūsu mammu un vecmāmiņu laikos nebija interneta, kas nozīmē – nebija sociālo tīklu, kur sievietes un vīrieši varēja publicēt savu skaisto kāzu fotogrāfijas un dižoties ar to, kam bija labāk, dārgāk vai oriģinālāk. Šādu iespēju nebija, tāpēc nebija arī iemesla, kāpēc jāmeklē kredīts dārgai kleitai, lai izskatītos labāk par draudzeni Annu vai Kristīni viņu kāzās. Kādu kleitu pati līgava izvēlējās, tāda arī bija skaista un laba, neatkarīgi no citu kleitām. Un nebija jālauza galva par to, kā tā izskatīties, salīdzinājumā ar draudzeņu kāzu kleitām/ kurpēm vai jebko citu.
2. Bija adekvātas prasības
Vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem senā pagātnē arī precību jēdziens bija stingri pakļauts sociālo slāņu nerakstītajiem likumiem. Agrākos laikos meitenei no vienkāršas ģimenes bija gandrīz neiespējami kļūt par aristokrātu dzimtas ģimenes locekli. Savukārt mūsdienās sociālie slāņi ir sajaukušies. Un neviens vairs nebrīnās, kad aktrise kļūst par Anglijas prinča sievu. Vai striptīza dejotāja, kas naktsklubā iepazīstas ar miljonāru, pēc dažiem mēnešiem kļūst par viņa sievu. Neviens to nenosoda. Vai tas ir labi vai slikti, ir diskutējami, tomēr viens ir skaidrs – šo “parasto” sieviešu prasības mūsdienās bieži vien ir neadekvātas. Šķiet, ka teju katra trešā sieviete sev izvirza par mērķi apprecēties ar miljonāru, aristokrātu vai vismaz kādu ļoti bagātu vīrieti. Pirms dažiem gadu desmitiem meitenes par to pat neprātoja un pasakas par Pelnrušķīti tāpēc arī bija pasaka. Agrāk sievietēm sapnis bija nodibināt pašām savu ģimeni.
3. Nebija saderināšanās gredzenu
Saderināšanās gredzeni ir unikāls mārketinga izgudrojums. Vēl pirms simts gadiem neviens par šādu “pienākumu” – dāvināt saderināšanās gredzenu, nebija pat dzirdējis. Taču mūsdienās sievietes bildināšana bez saderināšanās gredzena tiek uzskatīta teju vai par nepieklājību. Turklāt runa nav par vienkāršu sudraba gredzentiņu, bet dārgiem juvelierizstrādājumiem no baltā zelta un briljantiem. Un atkal jau … prasības!
4. Neviens, rīkojot kāzas, neņēma patēriņa kredītu
Agrāk, ja ģimene nebija pārlieku turīga, arī kāzas tika rīkotas saskaņā ar finansiālajām iespējām. Dažkārt tās īpaši neatšķīrās no dzimšanas dienu ballītēm, uz kurām tika aicināti tuvākie draugi, radi un kaimiņi. Mūsdienās katra līgava (un arī līgavainis) sapņo par tāda mēroga kāzām, par kurām varētu rakstīt vietējā prese vai vismaz sociālajos tīklos savāktu simtiem “like”. Nu, vai vismaz, lai ceremonija un ballīte būtu daudz iespaidīgāka “kā Pēterim un Maijai, Jānim un Lienei”…
5. Nebaidījās no vēlām laulībām
Kā likums, pagājušā gadsimtā un agrāk sievietes izgāja pie vīra ļoti agrā vecumā un līdz 20 gadu vecumam jau laida pasaulē savu pirmo bērniņu. Tajā pat laikā mūsu vecmāmiņas un mammas neizjuta tādu sabiedrības spiedienu, kas mūsdienās pauž “nomirsi bez vīra ar desmit kaķiem”, “kam tu vairs būsi vajadzīga pēc 30 gadu vecuma” utt.
6. Dzīvoja kopā tikai pēc kāzām
Jaunieši kopā dzīvoja tikai pēc tam, kad bija apprecējušies. Vēlējies ikdienā dzīvot kopā ar mīļoto sievieti? Appreci viņu! Vēlējies pamosties kopā ar viņu katru rītu? Appreci viņu! Tolaik vispār nebija aktuāls jautājums no sieviešu puses “kā viņam likt mani apprecēt” vai sāpīgās tēmas draudzeņu vakaros “kāpēc viņš mani joprojām nebildina”. Šajā jautājumā mūsdienās viss ir sagriezies kājām gaisā – tagad viņi var “eksperimentēt” – padzīvot kopā ar Aiju, vēlāk ar Maiju, bet vēl vēlāk ar Sigitu. Un neviena no viņām nav jāprec! Bet sievietes tērē naudu vizītēm pie psihologiem, meklējot vainu sevī, kāpēc viņš joprojām nav izteicis bildinājumu pēc desmit kopdzīves gadiem.
7. Pāri vēlējās laist pasaulē bērnus
Mūsdienās daudzas sievietes vispirms domā par karjeru, bērnu jautājumu atliekot uz nenosakāmu laiku. Protams, bērna dzemdēšanas piemērotākais brīdis ir katras pašas sievietes izvēle, taču nevar noliegt faktu, ka agrākos laikos vīrieši vēlējās savas dzimtas turpinājumu, tāpēc apprecēja savas mīļotās sievietes salīdzinoši ātri. Mūsdienās vīrieši nezina – vai apprecot mīļoto sievieti, viņa domās tikai par karjeru vai tomēr arī par dzimtas turpināšanu.
