8 marinēšanas zelta likumi: rezultāts būs perfekts! 0
Māra Lapsa, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
• Marinētus produktus gatavo no svaigiem, nebojātiem un nesavītušiem dārzeņiem. Marinēšanas pamatā ir etiķskābes konservējošās īpašības.
• Marinādes gatavo ar 9% galda etiķa piedevu. Vēl vajadzīgs cukurs, sāls un garšvielas. Marinādēm plašāk izmantotās garšvielas un garšaugi ir melnie un smaržīgie pipari, krustnagliņas, kanēļa mizas, lauru lapas, sinepju sēklas, krešu sēklas, baziliks, estragons un citi garšaugi.
• Cukurs daļēji mazina etiķskābes aso garšu, taču etiķskābes konservēšanas spējas nemazinās.
• Lai pagatavotu labu marinādi, liela nozīme ir arī ūdenim. Tam jābūt dzidram, bezkrāsainam, bez garšas un smakas un vidēji mīkstam.
• Nepieciešamais marinādes daudzums: puslitra un litra burkās – aptuveni 50% no burkas tilpuma, bet divlitru un trīslitru burkās vajag 45% marinādes.
• Stikla burkām, ko izmanto konservēšanai, jābūt sterilām. Tās mazgā ne agrāk kā 1–2 stundas pirms konservēšanas, bet sterilizē pirms produktu ievietošanas. Burkas var sterilizēt: a) cepeškrāsnī, b) var ieliet tajās verdošu ūdeni, nedaudz paturēt, tad izliet ūdeni un burkas novietot uz tīra dvieļa ar kaklu uz leju.
• Konservus uzglabā zemā temperatūrā. To kvalitāti ietekmē gan paaugstināta (25 °C), gan pazemināta (zem 0 °C) temperatūra, nav ieteicamas arī krasas temperatūras svārstības. Ja temperatūra ir paaugstināta, konservos notiek dažādi ķīmiski procesi: izmainās cukuri, cukura sīrups kļūst tumšs, konservi kļūst tumši un neizskatīgi.
• Uz konservu kvalitāti negatīvi iedarbojas arī gaisma. Tās ietekmē pasliktinās konservu krāsa, konsistence un garša, tāpēc tos ieteicams uzglabāt tumšā un vēsā vietā.
