Tauriņziežu smecernieks.
Tauriņziežu smecernieks.
Foto: VAAD

AAD: Laika apstākļi ir piemēroti kaitēkļu izplatībai sējumos; aktīvākie – tauriņziežu smecernieki 0

Patlaban laika apstākļi ir piemēroti slimību un kaitēkļu izplatībai kultūraugu platībās, tostarp aktīvākie ir tauriņziežu smecernieki, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publiskotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Dienesta speciālisti ik dienu veic novērojumus visos Latvijas reģionos, lai konstatētu kaitīgo organismu izplatību un to nodarītos bojājumus kultūraugiem.

Secināts, ka aktīvākie ir tauriņziežu smecernieki, kuru vidējā izplatība uz lauku pupu un zirņu laukiem pārsniedz 50%, tāpat, lai arī augļu dārzos daļu ziedu “nokoda” sals, tas nav traucējis ķiršos savairoties madaru laputīm, kuras patlaban ir novērotas ar vidēji 10% izplatību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākā tauriņziežu smecernieku aktivitāte konstatēta Rundāles, Priekuļu un Tukuma novados, kur tie reģistrēti ar 92% līdz 100% izplatību, kamēr vismazāk smecernieku novērots Beverīnas un Burtnieku novados, kur to izplatība ir 4-9%.

Tikmēr ogulāju dārzos ar vidēji 25% izplatību novērotas jāņogulāju sarkanpangu laputis, kuras ir sarežģīti ierobežot, jo šīs laputis sezonas laikā veido astoņas līdz 10 paaudzes. Galvenie laputu ierobežošanas pasākumi ir mehāniski izgriezt vecos zarus, uz kuriem laputu olas ziemo, kā arī piesaistīt dārzam dabiskos ienaidniekus – plēvspārņus un mārītes, ierobežot nezāles dārza tuvumā.

Savukārt upeņu pumpuru ērces ogulāju dārzos sastopamas ar vidēji 18% izplatību un visvairāk konstatētas Vecumnieku novadā, kur tās izplatība līdz 55% apmērā. Lai neievazātu stādījumā slimus vai kaitēkļu invadētus stādus, stādot jaunus ogulāju dārzus, jāizvēlas kvalitatīvs stādāmais materiāls, norāda VAAD.

Tajā pašā laikā maijā uz graudaugiem novērota graudzāļu miltrasa ar 14% vidējo izplatību. Visvairāk miltrasas skartie augi sastopami Tukuma novadā – 58%, bet citur Latvijā tās izplatība svārstās no 2% līdz 18%. Miltrasas pazīmes galvenokārt novērojamas uz augu stublājiem, bet mazāk uz lapām.