Valsts augstāko amatpersonu vakcinēšana pagājšnedēļ notika ar plašu mediju klātbūtni.
Valsts augstāko amatpersonu vakcinēšana pagājšnedēļ notika ar plašu mediju klātbūtni.
Foto: Zane Bitere/LETA

Ačgārnā potēšanas kārtība: seniori nonāk slimnīcā un nereti nomirst, bet Latvijā pirmos vakcinē divdesmitgadīgos deputātus 64

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Kad pēc prezidentu un premjera paraugpotēšanas sekoja vēl rinda “svarīgo”, “kritisko”, “vajadzīgo” amatpersonu vakcinācija un mediji atklāja, ka pret Covid-19 prioritāri vakcinējamo sarakstā valdība iekļāvusi dažādus amatus un saraksts ir pagarināms “pēc pieprasījuma”, daļas sabiedrības sašutums auga augumā, jautājot – kāpēc, piemēram, 29 gadus vecam ministram vakcīna ir jāsaņem agrāk par 70 gadus vecu pensionāru?

Kuram šī slimība ir bīstamāka? Cilvēku dusmas laikam sadzirdēja arī politiķi, un veselības ministrs Daniels Pavļuts (kurš piektdien jau arī saņēmis pirmo poti) vakar ierosināja sevišķi svarīgas amatpersonas svītrot no prioritāri vakcinējamās (otrās) grupas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl nesen viņš bija pārliecināts par to, ka attiecīgas valsts amatpersonas pret Covid-19 ir jāvakcinē prioritāri, jo valdības ministri krīzes laikā nedrīkstot “izkrist no aprites”. Nedrīk­stot sabiedrībai radīt sajūtu, ka varētu būt kaut kādi neierobežoti lieli, sabiedrībai nezināmi ārpuskārtas saraksti, vakar teica ministrs.

Ja kādus īpašus cilvēkus vajadzēs vakcinēt, tad par to atklāti lemšot Ministru kabinets. Pavļuts arī rosināšot valdību pavirzīt pedagogus no piektās prioritārās grupas uz augšu, lai viņus sāktu potēt vienlaikus ar senioriem.

Valsts augstāko amatpersonu vakcinācija pret Covid-19 12.februārī

Vakar Ministru prezidents Krišjānis Kariņš arī paziņoja, ka, “lai stiprinātu lēmumu caurskatāmību un veicinātu sabiedrības izpratni par to pieņemšanas gaitu, turpmāk valdības sēdes, kurās tiks skatīti ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi, atbalsta pasākumi un vakcinācijas jautājumi, būs atklātas”.

Valdība 4. februāra slēgtajā sēdē vienojās, ka otrajā prioritārajā grupā ir jāiekļauj tās amatpersonas, kuru vakcinācija “ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”, bet lēmums par prioritāro grupu papildināšanu tika pieņemts 11. februāra Ministru kabineta sēdē.

Iebildumus pret to necēla arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura partijas biedrs Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans tagad liek Kariņam skaidrot ārpus rindas vakcinējamo amatpersonu izvēles kritērijus. Vēl vairāk – Bordāna vadītā ministrija priekšlikumu par amatpersonu vakcināciju bija iesniegusi Operatīvajai vadības grupai, kas izskata un sagatavo ar kovida pandēmiju saistītos lēmumus, pirms virzīšanas uz Krīzes vadības koordinācijas grupu un Ministru kabinetu.

Reklāma
Reklāma

Rindo pēc amatiem, nevis vecuma

Kādēļ valsts amatpersonas tika iekļautas prioritāri vakcinējamo sarak­stā, neņemot vērā Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumu, ka vispirms jāvakcinē tie, kuriem ir lielāka bīstamība smagi saslimt (seniori, pacienti ar hroniskām slimībām u. tml.)?

Pavļuts sacīja, ka tā nolēma valdība, savukārt Vakcinācijas birojs, kurš atbild par vakcinējamo personu rindu veidošanu, atkārto jau gatavās frāzes par “valsts darbības nepārtrauktību”. “Konkrētās amatpersonas tika vakcinētas, ņemot vērā to dalību nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanā, tām pilnvērtīgai savu pienākumu pildīšanai ir jāatsāk darbs klātienē, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības nosacījumus,” atbildēja komunikācijas konsultante Agnese Strazda.

Imunizācijas valsts padome (IVP) jau aizvadītā gada decembra sēdē ir rekomendējusi, ka pēc iespējas ātrāk ir jāsāk senioru vecuma grupā 60+ un cilvēku ar hroniskām slimībām vakcināciju, negaidot brīdi, kad tiks pabeigta visu veselības aprūpes speciālistu vakcinēšana. Arī pedagogi ir jāiekļauj prioritāri vakcinējamo grupā, viņiem vakcinācija ir jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Taču politiķi nav ņēmuši vērā šo nostāju un amatpersonas ir nobīdījušas malā ekspertu ieteiktās grupas.

“Ja mēs paskatāmies, kas visvairāk cieš no Covid-19 infekcijas, tie ir vecākā gadagājuma cilvēki, kas nonāk slimnīcā un nereti nomirst. Arī Pasaules veselības organizācija ir rekomendējusi vakcinēt vispirms tieši šos cilvēkus,” sacīja IVP vadītāja asociētā profesore Dace Zavadska.

Kad drīkstēs pulcēties klātienē?

Gan veselības ministrs Pavļuts, gan arī valdības vadītājs Kariņš uzskata, tiklīdz ministri būs sapotējušies, tā varēs klātienē pulcēties uz sēdēm. Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar nepacietību gaidījusi iespēju vakcinēties, jo, kā pati teica, mēnešiem neesot varējusi tikties ar visiem mazbērniem, samīļot mazmeitas un paauklēt mazdēlu. Vai šāds uzskats, ka vakcinētie varēs brīvi pulcēties savā starpā un ar nevakcinētajiem, ir pamatots?

Kā pret Covid-19 vakcinējas Valsts augstākās amatpersonas un eksprezidenti

“Mēs varētu gaidīt kādu efektu tikai pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas, kad būs pagājusi 1–2 nedēļas atkarībā no vakcīnas. Tikai tad ir izveidojusies pilna aizsardzība. Tas nozīmē, ja cilvēks saslims, viņš slimos viegli vai, būdams tā sauktais asimptomātiskais pacients, viņš kādu brīdi var izdalīt vīrusu.

Turklāt, kamēr nav zinātniski pierādīts, vai kāda no vakcīnām vai visas vakcīnas ierobežo arī vīrusa transmisiju (izplatīšanu), mums jāklausa tas, ko mums saka epidemiologi. Viņi ir noteikuši, ka mēs pēc vakcinēšanās turpinām nēsāt mutes un deguna masku, turpinām distancēties.

Jo valstī būs vairāk vakcinētu cilvēku un jo ilgāks laiks būs pagājis kopš otrās vakcīnas devas saņemšanas, jo ir lielākas iespējas, ka vakcinētajiem būs bonuss, proti, viņi varēs neievērot pašizolāciju. Pagaidām šādi lēmumi nav pieņemti un joprojām nav nekāda pamatojuma tos pieņemt,” sacīja D. Zavadska.

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka PVO katru nedēļu atgādinot, ka nav pierādīta simtprocentīga vakcīnu epidemioloģiskā efektivitāte, proti, ka tas, kurš ir vakcinēts, inficēšanās gadījumā nenodos infekciju tālāk. Tāpēc arī pēc vakcinācijas pastāv visi iepriekšējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. “Pagaidām neviens nav pierādījis, ka vakcinēts cilvēks neizplata infekciju,” sacīja Perevoščikovs.

Prezidents saskata valsts intereses, politoloģe – politiķu “aklumu”

* LTV raidījums “De facto” ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits aktīvi atbalstījis valdības doto uzdevumu sevišķi svarīgas amatpersonas ielikt prioritāri pret Covid-19 vakcinējamo sarakstā.

Vakar atbildē “Latvijas Avīzei” Valsts prezidenta kanceleja raksta: “Valsts prezidents Egils Levits ir atkārtoti paudis viedokli, ka to amatpersonu un atsevišķu dienestu darbinieku, kuri nodrošina valsts centrālās vadības funkcionēšanu, nacionālo drošību un valsts ārpolitiku, iespējami ātra vakcinācija pret Covid-19 ir obligāta.

Tas ir pareizs, tiesiski korekts un valsts interesēm atbilstošs valdības lēmums. Pēc Valsts prezidenta domām, pie amatpersonām, kuru iespējami ātra vakcinēšana būtu obligāta, pieder arī Latvijas valsts konstitucionālo orgānu vadība, Nacionālās drošības padomes locekļi, ministri un amatpersonas, kuras pārstāv Latvijas valsti starptautiskajā vidē.

Valsts prezidents norāda, ka lēmumi par prioritāri vakcinējamām personām ir jābalsta medicīniskos, kā arī valstiski stratēģiskos principos, jo atsevišķu personu, piemēram, ārstu vakcinēšanai, kuri jau kā pirmie saņēma vakcīnu, ir ne tikai medicīniska, bet arī valstiski stratēģiska nozīme. [..]

Pēc Valsts prezidenta domām, daudzo ārvalstu prakse vakcinēt augstākās amatpersonas un viedokļu līderus, lai rādītu piemēru un motivētu sabiedrību lemt par labu vakcinācijai, ir sekmīga un pārmantojama Latvijā. Līdztekus nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tā iedrošina pieteikties uz vakcināciju to pagaidām lielo sabiedrības daļu, kas vēl nav pieņēmusi skaidru lēmumu.”

* Iveta Kažoka, domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs Providus” direktore: “Tās ir sekas aizklātām Ministru kabineta sēdēm, kur ministri redz viens otru un saprot, kāpēc tieši viņiem būtu svarīgi saņemt poti pret kovidu. Diemžēl citus cilvēkus un citas vecuma grupas viņi neredz.

Ja ministriem nav padomnieku, kuriem ir uzdevums sekot līdzi sabiedrības noskaņai, tad ļoti viegli ir iekrist grupu domāšanā, uzskatīt sevi par Latvijas absolūto centru un nemaz neiedomāties, ka šāda izvēle var prasīt pamatojumus un ka daudzi cilvēki nebūs sajūsmā par to, ka ir kaut kāda īpaša amatpersonu grupa, kas apiet rindā pat tos, kuriem saskarsme ar Covid-19 var izrādīties desmitiem reižu bīstamāka nekā ministriem.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.