Ādā plaisas… Kā palīdzēt ādai uz lūpām, krūtīm, rokām… 0

Centrālapkures sausināts gaiss, auksts, vējains vai karsts laiks… Šo neērtību dēļ āda zaudē mitrumu, sāk zvīņoties un plaisāt. Gadās, ka sīkās vadziņas pārvēršas īstās aizās, izraisot lielas ciešanas. Kā tās aizlāpīt?

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Āda gluži kā liela sega pasargā organismu no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes, nodrošina nemainīgu ķermeņa temperatūru un vidi. Tās plāno virsējo slānīti var bojāt nelabvēlīgi apstākļi, it īpaši ziemā un ja ir novājināta imunitāte, trūkst uzturvielu un vitamīnu.

Ādas sausums sagādā raizes daudziem cilvēkiem, it īpaši ziemā. Tas pastiprinās novecojot, jo, samazinoties dzimumhormonu līmenim asinīs, vājinās tauku un sviedru dziedzeru darbība, pasliktinās vielmaiņa un apasiņošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liels kaitnieks darbojas sadzīves ķīmija, arī ziepes. Tās parasti vidi padara bāzisku, tādēļ, pārāk bieži un cītīgi mazgājoties, cieš ādas skābais aizsargmētelītis, uzsver dermatoveneroloģe Zane Degro.

Sausa āda var sākt zvīņoties un niezēt, bet to kasot – veidoties mikrotraumas un plaisiņas. Nesadziedēti plīsumiņi kļūst arvien dziļāki, sāk sāpēt un pat asiņot. Tie ir kā atvērti vārti baktēriju un vīrusu infekcijām. Dziļu plaisu gadījumā nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet meklēt dermatologa palīdzību.

Šīs problēmas iemesls var būt arī dažādas ādas slimības, piemēram, dermatīts jeb iekaisums, sēnīšu infekcija un ekzēma, par to liecina zvīņošanās, nieze un mitrošana.

Parasti plīsumi veidojas kādā noteiktā zonā, taču dažu slimību, piemēram, psoriāzes jeb zvīņēdes gadījumā, tie rodas izsitumu vietās, kas mēdz parādīties uz visa ķermeņa.

Sprēgāšana var liecināt par iedzimtu izteiktu visas ādas sausumu, ko dēvē par ihtiozi. Smagas šīs slimības formas izpaužas jau piedzimstot – ar dziļām plaisām elkoņu, ceļu locītavu un cirkšņu apvidū.

Tāpat pārmērīgu ādas sausumu var izraisīt iekšķīgas kaites, piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera pārlieku gausa darbība un autoimūnas slimības, kad organisms vēršas pats pret saviem audiem, bojājot arī sviedru, siekalu un asaru dziedzerus.

Diabēta slimniekiem āda plaisā, jo, svārstoties cukura līmenim asinīs, cieš sīkie asinsvadi un nervgali. Tāpēc tiek traucēta pēdu un plaukstu apgāde ar asinīm un jutīgums. Tā kā plīsumi šajā gadījumā slikti dzīst, ir lielāks risks iedzīvoties infekcijā.

Reklāma
Reklāma

 

Pēdas un papēži

Šī vieta visbiežāk sagādā ciešanas tiem, kam ir liekais svars vai arī darbā ilgstoši jāstāv. Ja kājām ir palielināta slodze, āda uz papēžiem sabiezē. Slēgti apavi un silta vide ir labvēlīga sēnīšu infekcijas attīstībai. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla, ja kājas pastiprināti svīst, ir mitras. Tad āda mēdz plaisāt un sāpēt.

Toties vasarā papēžu plīšanas iemesls ir staigāšana kailām pēdām. Tiesa, tai ir arī pozitīvās puses – uzlabojas asinsapgāde un mikrocirkulācija.

 

Ko darīt?

* Sabiezējušo raga kārtu no papēžiem ieteicams uzmanīgi noberzt ar pumeku vai vīlīti.

* Pēdas būs pateicīgas, ja ik vakaru pēc mazgāšanas tiks ieziestas ar mīkstinošu kāju krēmu, kā arī divas līdz trīs reizes nedēļā palutinātas eļļas vanniņā. Var izmantot aptiekā nopērkamu medicīnisko vai bērnu eļļu, ko uzsilda līdz ķermeņa temperatūrai un uz 10–15 minūtēm iemērc tajā pēdas.

* Dziļi plīsumi dziedējami ar lokāliem vai iekšķīgi lietojamiem antibakteriāliem līdzekļiem.

* Īpaši uzmanīgi pēdas jāaprūpē cukura diabēta slimniekiem.

* Ja problēma ir ielaista, vēlams apmeklēt ādas ārstu un pēdu kopšanas speciālistu.

 

Lūpas un mutes kaktiņi

Plānajā lūpu ādā nav tauku un sviedru dziedzeru, tādēļ tā ir īpaši jutīga pret nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem. To ietekmē var rasties virspusējas un dziļākas asiņojošas plaisiņas, nieze, zvīņošanās un sāpes. Dziļi plīsumi traucē ēst, dzert, runāt, žāvāties, nemaz nerunājot par skūpstīšanos.

Ādas sprēgāšanu pastiprina lūpu laizīšana un kodīšana, mazuļiem – pirksta vai māneklīša sūkāšana, ēšana no pudelītes. To var izraisīt nepiemērota lūpu krāsa, kosmētika, zobu pasta vai birste, kā arī daži ēdieni un dzērieni, piemēram, ananass un koncentrēta augļu sula.

Mutes kaktiņu plīšanu mēdz veicināt bojāti zobi vai nekvalitatīvas protēzes. Veciem un slimiem cilvēkiem problēmas iemesls nereti ir gulēšana ar vaļēju muti, jo lūpu stūrīšos sakrājas siekalas, kas bojā ādu. Iekaisumu var veicināt arī daudzie mutē mītošie mikroorganismi.

Kaktiņi plaisā, ja neuzņem pilnvērtīgu uzturu, kā arī gremošanas slimību gadījumā. Ilgstoši iekaisusi kuņģa gļotāda ar laiku vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus, tādēļ uzturvielas un mikroelementi slikti uzsūcas, un cieš arī āda. Ne lūgta, ne aicināta šajā situācijā var pievienoties mazasinība.

Nereti lūpu kaktiņi iekaist, lietojot antibakteriālus medikamentus, kas nogalina normālo mikrofloru, ļaujot savairoties nevēlamām sīkbūtnēm: baktērijām, vīrusiem un sēnītēm.

 

Ko darīt?

* Ziemā jālieto lūpu balzams vai higiēniskā lūpu krāsa (arī vīriešiem!).

* Profilakses nolūkā var izmantot ārstniecisko kosmētiku, piemēram, dekspantenolu saturošu krēmu.

Jāvairās no lūpu laizīšanas un aiztikšanas ar rokām.

* Jāpārbauda zobu stāvoklis un nepieciešamības gadījumā tie jāsalabo, protēžu lietotājiem jāseko līdzi to stāvoklim un higiēnai.

* Krevelītes no mutes kaktiņiem nevajadzētu noplēst, bet maigi notīrīt ar kumelīšu tējā samērcētu vates tamponu.

* Ja pievienojusies bakteriāla, sēnīšu vai cita infekcija, tā novēršama ar ārsta izrakstītu antibakteriālu krēmu, pretsēnīšu vai pretvīrusu līdzekli.

* Dažkārt nepieciešama kuņģa un zarnu trakta izmeklēšana, lai pārbaudītu, vai nav traucēta barības vielu uzsūkšanās.

 

Plaukstas

Rokas visbiežāk cieš no sadzīves ķīmijas: trauku un veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas līdzekļiem, kā arī dārza darbiem. Dažkārt tās tiek mazgātas pārāk bieži, vienmēr izmantojot ziepes.

Plaukstu ādas stāvoklim īpaši jāseko cukura diabēta slimniekiem. Problēmas var radīt arī sēnīšu infekcija un psoriāze.

 

Ko darīt?

* Pēc roku mazgāšanas un pirms gulētiešanas vienmēr jāuzklāj mīkstinošs aizsargkrēms.

* Ja nav iespējams izvairīties no nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, jālieto gumijas cimdi, lai pasargātu ādu no kaitīgas ietekmes.

* Ja tā jau sasprēgājusi un vēl nav izārstēta, jāatturas no ūdens un sadzīves ķīmijas lietošanas.

* Dodoties laukā vēsā laikā, noteikti jāuzvelk cimdi.

* Dienā ieteicams lietot mazāk barojošu krēmu, kas netraucē strādāt un labi justies, bet naktī, rokām atpūšoties, var izvēlēties taukaināku, kas labāk pabaros ādu. Efektu var pastiprināt, pirms došanās gulēt uzvelkot cimdus.

 

Krūtis

Sievietēm, visbiežāk korpulentajām un cukura diabēta slimniecēm, nereti rodas nieze, apsārtums un plaisiņas zem krūts dziedzeriem. Nereti to iemesls ir sēnīšu infekcija, alerģiska saslimšana vai mehānisks kairinājums.

Plaisu cēlonis var būt ilgstoši izdalījumi no krūtsgaliem – tad jānoskaidro to iemesls. Bieži vien tās ir hormonālas svārstības, taču ļaunākajā gadījumā – onkoloģiska saslimšana.

Nereti problēmas rodas jaunajām māmiņām, kuras zīda bērniņu. Maigie krūtsgaliņi nav raduši pie tik lielas mehāniskas slodzes, turklāt tos kairinoši ietekmē mazuļa siekalas. Neievērojot higiēnu, plaisiņās var iekļūt infekcija, provocējot apsārtumu un sāpes, iespējama arī temperatūras paaugstināšanās.

 

Ko darīt?

* Krūtsgali pirms un pēc zīdīšanas jāmazgā, lai nerastos mikroorganismiem labvēlīgi apstākļi. Ievērojot higiēnu un laikus mainot krūštura ieliktnīšus, infekcijas attīstības risku var novērst.

* Ja ir izdalījumi, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai veiktu papildu izmeklējumus.

* Vēlams valkāt kokvilnas veļu.

* Ja āda plaisā zem krūts dziedzeriem, higiēnai jābūt īpaši rūpīgai, jālieto dezinficējoši līdzekļi un jāārstē slimība, kas izraisījusi šo problēmu.

 

Intīmā zona

Diskomforts anālās atveres un dzimumorgānu apvidū visbiežāk sākas ar niezi. Tai seko nokasījumi, mazāki vai lielāki ādas un gļotādas bojājumi, iekaisums, sāpes un asiņošana.

Biežākie problēmas iemesli ir raugveida sēnīšu infekcija, alerģiskas ādas slimības, parazītu, piemēram, spalīšu, klātbūtne, hemoroīdi vai mehānisks kairinājums.

 

Ko darīt?

* Dzimumorgānu zonā nevajadzētu aizrauties ar antibakteriālu ziepju vai dušas želejas lietošanu. Ieteicams izmantot intīmhigiēnas līdzekļus.

Ja mājās ir suns vai kaķis, personīgajai higiēnai jāpievērš vairāk vērības, jo dzīvnieki mēdz izplatīt parazitāras infekcijas.

* Ja moka aizcietējums, jāuzņem daudz šķidruma, jāēd dārzeņi, svaigi un žāvēti augļi. Vairāk jākustas, lai veicinātu zarnu darbību. Nepieciešamī-
bas gadījumā jāņem talkā vēdera izeju mīkstinoši medikamenti.

 

Elkoņi

Šī ķermeņa vieta bieži tiek pakļauta spiedienam, balstoties uz rokām, piemēram, rakstot, tādēļ āda te ir sausāka un biezāka. Psoriāzes slimniekiem elkoņu apvidū mēdz veidoties virs ādas pacelti un baltām, biezām zvīņām klāti sarkani izsitumi. Šādā perēklī var rasties arī plaisas.

 

Ko darīt?

* Lietot mīkstinošus un mitrinošus kopšanas līdzekļus, kas, pārklājot ādu ar lipīdu slānīti, aiztur mitrumu. Vienlaikus tie saudzīgi noloba sabiezējušo virsējo kārtu, padarot to gludāku, plānāku un maigāku.

* Iespēju robežās samazināt elkoņu mehānisku kai
rinājumu.

 

 

RĪCĪBAS PLĀNS, ja ādā plaisas

* Noskaidrot un novērst to rašanās iemeslu.

* Nemazgāt ķermeni ar ziepēm vai dušas želeju biežāk kā reizi nedēļā.

* Pēc iespējas atteikties no sadzīves ķīmijas līdzekļiem.

* Lietot ādu mīkstinošu un mitrinošu ārstniecisku kosmētiku, izvēloties kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir lipīdi, urīnviela un taukskābes, piemēram, linolskābe. Lipīdi palīdz pasargāt no nelabvēlīgas ārējās vides ietekmes un šķidruma zuduma, bet skābes nodrošina mitrināšanu un vieglu pretiekaisuma efektu.

* Uzņemt pilnvērtīgu uzturu, ar B vitamīnu bagātīgus produktus – graudaugus, gaļu, zaļos lapu salātus, zivis, olas, rīsus.

* Gādāt, lai organismā netrūktu A un citu taukos šķīstošo vitamīnu (E, D, K). Tos var uzņemt ne tikai ar uzturu, bet arī lietojot zivju eļļas preparātus.

* Ja ar šiem profilakses pasākumiem nav līdzēts, jāvēršas pie ārsta.