Foto: Paula Čurkste/LETA

Āgenskalna iedzīvotāji protestē pret “Lidl” veikala celtniecību Kalnciema ielā 2

Pirmdien Rīgas domē iesniegts 17 Āgenskalna iedzīvotāju parakstīts iesniegums pret “Lidl” veikala būvniecību Kalnciema ielā 38 esošā plānojumā, aģentūru LETA informēja vēstules iesniedzēji.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas
Āgenskalna iedzīvotāju grupa iebilst, ka šajā vietā tiks nocirsti vairāki koki, par kuru ciršanu bija izsludināta sabiedriskā apspriešana līdz 24.februārim.

“Šis rajons tika veiksmīgi atjaunots kā vēsturiskās koka apbūves lepnums un Rīgas senatnes vizītkarte mums, iedzīvotājiem un tūristiem. Šī vieta kopā ar Kalnciema tirdziņu kļuva par mākslinieku domu apmaiņas vietu. Šo vietu daudzi ārzemnieki fotografē, lai parādītu saviem mājiniekiem, kā var lolot un cienīt pilsētas seno arhitektūru. Priecājāmies par solījumu, ka “Mākslai vajag telpu”, ko papildināja arī uzņēmēja solījums nebūvēt šajā vietā lielveikalu, kas tagad nozīmē atkāpšanos no turētā vārda,” norāda vēstules iesniedzēji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Āgenskalna iedzīvotāju grupa lūdz Rīgas domi rūpīgi un objektīvi pārvērtēt šī objekta celtniecību un koku ciršanu, lai nesabojātu “Pārdaugavas arhitektūras elegantos vaibstus”. Vēstules iesniedzēji uzskata, ka šī celtne radīs vēl lielākus sastrēgumus apkaimē – lai no ielas nogrieztos uz veikalu, kā arī koku izciršana būtiski pasliktinās jau esošo gaisa kvalitāti, rēķinoties ar lielo auto plūsmu.

Vēstules autori uzskata, ka Rīgas domei būtu stingrāk jāvērtē “Lidl” ienākšanas plāni pilsētā, lai rēķinātos ar pilsētas koptēlu un iedzīvotāju interesēm.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Alma Kaurāte aģentūrai LETA pavēstīja, ka lēmuma pieņemšanai par sabiedriskajā apspriešanā minēto koku ciršanu nepieciešams pārvaldes atzinums, jo koki atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Kalnciema ielas koka apbūve” teritorijā.

Kaurāte akcentēja, ka, plānojot būvniecību zemes gabalā Kalnciema ielā 38, kas robežojas ar pilsētbūvniecības pieminekli, būtu jārēķinās ar apkārtesošo vēsturisko vidi, meklējot sabalansētu funkciju un veidojot augstas kvalitātes apbūvi.

Tāpat viņa norādīja, ka šīs vietas vēsturisko vidi veido arī apbūve gar Melnsila un Kapseļu ielu un tās vērtību apliecina arī pilsētas pašvaldības definētā kultūrvēsturiski nozīmīga apbūves aizsardzības teritorija “Āgenskalns”.

“Publiskotās shematiskās apbūves ieceres šobrīd nepārliecina, ka piedāvātie arhitektūras risinājumi un plānotā funkcija respektē apkārt esošo augsti kvalitatīvo kultūrvēsturisko vidi,” sacīja Kaurāte.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atzīst, ka pēc funkcijas projekts atbilst Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas izmantošanai, bet pēc funkcijas apjoma neatbilst, jo zemesgabals atrodas Āgenskalnā – lielākajā no pašvaldības noteiktajām apbūves aizsardzības teritorijām, divu ļoti intensīvi noslogotu ielu krustojumā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka zemesgrāmatas informācija liecina, ka zemesgabals Kalnciema ielā 38 joprojām pieder SIA “Burdeks”, kas savulaik Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā bija iecerējis veidot mākslas telpu, taču patlaban īpašumam ir noteikts aizliegums to bez SIA “Lidl Latvija” rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsniedzis tehniskos noteikumus objekta būvniecībai.

Atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām no Kalnciema ielas objektam būs pieļaujama tikai iebraukšana ar labo pagrieziena manevru. Piebrauktuves un ietves krustošanās zonu paredzēts izcelt virs brauktuves seguma virsmas līmeņa, nodrošinot gājējiem kustību pāri pārbrauktuvei kā prioritāti. Savukārt autostāvvietas veikala teritorijas iekšienē paredzēts veidot maksimāli atvirzītas no Kalnciema ielas, tā, lai iespējami mazāk tiktu kavēta iebraucošo transportlīdzekļu plūsma.

Reklāma
Reklāma

No Melnsila ielas būs pieļaujama tikai viena piebrauktuve, iebraukšanu no Melnsila ielas un izbraukšanu uz Melnsila ielu organizējot tikai ar labajiem pagrieziena manevriem. Tāpat tiks izbūvēta piebrauktuve no Kapseļu ielas, ar nosacījumu, ka tai jābūt maksimāli atvirzītai no Melnsila ielas un Kapseļu ielas krustojuma.

Ņemot vērā esošo ielu platumu un satiksmes organizāciju, attīstītājam būs jāveic Kapseļu un Melnsila ielas krustojuma pārbūve, paredzot to aprīkot ar luksoforiem un tos sinhronizēt ar tuvumā esošajiem luksoforiem. Tāpat paredzēts izveidot kreisā pagrieziena nogriešanās joslu uz Melnsila ielu.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi arī publisko apspriešanu koku ciršanai īpašumā Kalnciema ielā 38. Ņemot vērā plānoto tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūvi, Kalnciema ielā 38 plānots nocirst četras liepas un divas ošlapu kļavas, bet Melnsila ielas sarkanajās līnijās – četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem.

Āgelnskalna iedzīvotāji Rīgā iebilst pret “Lidl” veikala būvniecību Kalnciema ielā 38 esošā plānojumā.
Ekrānuzņēmums no Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapas rpbv.lv

Jau vēstīts, ka azartspēļu uzņēmuma SIA “Alfor” viens no līdzīpašniekiem un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstama kā kādreizējās velosipēdu fabrikas “Omega” teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Tāpat 2015.gadā Zuzāna dzīvesbiedrei Dinai Zuzānei piederošā uzņēmuma “Burdeks” toreizējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Miķelsons aģentūrai LETA pauda, ka vēl līdz galam nav skaidrs, kas jaunbūvējamā ēkā varētu notikt, taču tas nebūšot lielveikals. “Jaunajā apbūvē varētu notikt gan ar mākslu, gan pakalpojumiem saistītas aktivitātes. Tas nebūs lielveikals. Pašlaik ir skaidrs, ka tā būs publiska apbūve. Tā būs arī mūsdienīga, lai būtu saskaņā ar to, kas tur bijis, un to, kas atrodas pāri ielai,” 2015.gadā skaidroja Miķelsons.

2015.gada maijā arhitektūras portālā “A4D” arī parādījās informācija, ka šajā vietā taps mākslas centrs, kura projektu izstrādās arhitektu birojs “SZK un partneri”. Projekta autori bija biroja “SZK un partneri” arhitekti Andis Sīlis, Svens Delle, Reinis Sokolovs un Reinis Jansons.

2018.gadā SIA “Burdeks” strādāja ar 238 578 eiro lielu apgrozījumu un 229 434 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

“Lidl” ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs ar vairāk nekā 10 500 veikaliem. Baltijas valstīs pašlaik “Lidl” veikali ir tikai Lietuvā, bet Latvijā uzņēmums plāno veikalus atvērt šogad, tādējādi vairākās pilsētās notiek aktīva veikalu būvniecība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.