Māris Kučinskis
Māris Kučinskis
Foto: Edijs Pālens/LETA

Aizkavēšanās ar jaunās valdības izveidi esošās darbu netraucēšot 0

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības darbs netiks paralizēts līdz nākamā Ministru kabineta izveidei, atzina Valsts kancelejā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas
Šā gada 6.novembrī uz pirmo sēdi sanāks 13.Saeimā ievēlētie deputāti.

Ja līdz šim datumam nebūs panākta vienošanās par jaunās valdības izveidi, darbu turpinās līdzšinējais Ministru kabinets.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts kancelejā skaidroja, ka Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka esošā valdība ir atkāpusies līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi.

Tomēr likums arī paredz, ka gadījumā, ja jaunā Saeima nav izteikusi uzticību nākamajam Ministru kabinetam, tad esošie valdības locekļi turpina pildīt savus pienākumus.

Valsts kancelejā arī piebilda, ka Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību, līdz ar to darbs tiks turpināts un netiks pārtraukts.

Jauno premjeru oficiāli var nominēt tad, kad 13.Saeimas pirmajā sēdē būs izskatīts pašreizējās valdības paziņojums par pilnvaru nolikšanu.

Parasti pirmā jaunās Saeimas sēde tiek sākta ar Valsts prezidenta uzrunu, tad tiek ievēlēti balsu skaitītāji, pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un tiek apstiprinātas deputātu pilnvaras, aģentūrai LETA skaidroja parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Tālāk Saeima ievēlē parlamenta Prezidiju, bet tradicionāli kā pēdējais jautājums pirmās sēdes darba kārtībā ir Ministru kabineta paziņojums par savu pilnvaru nolikšanu. Pēc pašreizējās valdības pilnvaru nolikšanas prezidents arī var oficiāli nominēt jauno premjeru.

Tāpat jaunā parlamenta sasaukumam būs jālemj par komisijām un to vadību. Vispirms frakciju pārstāvji vienojas par komisiju izveidošanas principiem, tad Saeimas sēde tiek apstiprināts komisiju sastāvs, bet vēlāk notiek komisijas amatpersonu ievēlēšana.

Kā ziņots, pašlaik valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki – “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un apvienība “Attīstībai/Par!”.

Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. Vienlaikus visas partijas, kas piedalās valdības veidošanas sarunās, izslēdz iespēju veidot valdību ar “Saskaņu”.

Reklāma
Reklāma

Gobzems iepriekš pauda, ka prezidentam jānominē premjera amata kandidāts, lai valdības veidošanas sarunās būtu jauna dinamika. Arī “Jaunās Vienotības” politiķis Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pauda viedokli, ka reālais valdības veidošanas process varētu sākties pēc 6.novembra, kad prezidents nominēs kādu premjera amata kandidātu. Savukārt JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns uzskata, ka partijas varētu vienoties par topošo valdību arī pirms oficiālās premjera amata kandidāta nominēšanas.