Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 17
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienā no amerikāņu seriāla “Homeland” (Latvijā demonstrēts ar nosaukumu “Savējais starp svešajiem”) sezonām parādīts apvērsuma mēģinājums Amerikas Savienotājās Valstīs. Tas tiek rūpīgi gatavots slepenībā. Iesaistītas augstas specdienestu amatpersonas, armijas ģenerāļi, rūpīgi izplānots scenārijs un veidots informatīvais fons, kura mērķim radīta pat īpaša interneta “troļļu” armija.
Apvērsums gan izgāžas un visi organizatori nokļūst aiz restēm.
Ja salīdzina ar šo sižetu, tad Donalda Trampa atbalstītāju 6. janvāra ielaušanās ASV Kapitolija ēkā drīzāk izskatās pēc parodijas – kaut kādi ērmi ar ragiem un citiem maskarādes tērpiem, negaidīti tikuši iekšā likumdevēja ēkā, bezmērķīgi klīst pa to, pozē viens otram, kaut ko pārvieto un tamlīdzīgi.
Lai gan nekādi jaukie skati tie nav un vandaļi noteikti pelnījuši sodu, dēvēt to par apvērsuma mēģinājumu, šķiet, maigi sakot, pārspīlējums. Tas ir huligānisms, bet ne pučs.
Nenoliedzami, notikušais ir sekas Trampa avantūrai, par ko viņš, visticamāk, samaksās dārgu cenu. Jāatgādina, ka pat pēc zaudējuma prezidenta vēlēšanās Trampa rokās bija diezgan labas kārtis – par viņu pērn vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 74 miljoni amerikāņu, un tas ir ļoti liels skaits, lai vienkārši marginalizētu un izliktos neredzam.
Pats Tramps bija apņēmības pilns palikt aktīvajā politikā (kas izbalsotiem prezidentiem ir netipiski), un bija mazticams, ka tuvākajā laikā Republikāņu partijā viņam varētu uzrasties kāds spēcīgs konkurents.
Taču viņam tik ļoti iepatikās uzturēt spriedzi ar stāstiņiem par “nozagtajām” vēlēšanām, ka viņš vienkārši nespēja nobremzēt.
To, ka Tramps nespēj redzēt pāris soļus uz priekšu, liecina tas, ka jau pēc Kapitolija notikumiem viņš ar saviem paziņojumiem šķietami centās apturēt situācijas eskalāciju, lai gan iepriekš pats uz to bija mērķtiecīgi gājis.
Tomēr nu jau bažas rada nevis Tramps, bet tas, kādas sekas radīs mēģinājumi ar viņu izrēķināties. Tramps ir nokaitinājis daudzus, ir liela vēlme viņam atriebties, nu beidzot ir iespēja.
Demokrātu partija otro reizi iniciējusi viņa impīčmenta procedūru – un tas nepilnu nedēļu līdz brīdim, kad prezidenta amatā stāsies Džo Baidens. Tik īsā laikā pat nav iespējams pilnvērtīgi īstenot procedūru, taču šis nav racionāls, bet vairāk simbolisks politisks solis.
Ir daudz citu reālu problēmu, tomēr demokrātiem vispirms nepieciešams gandarījums par četru gadu ciešanām.
Mirkli izbauda arī mediji, ar kuriem Tramps visu savu prezidentūru ir karojis, apsaukājot par “viltus ziņu” izplatītājiem. Te viss ir pēc principa “zobs pret zobu” un “ko sēsi, to pļausi”, tomēr ir kāda cita, daudz satraucošāka, tendence. Un tas ir lielo interneta kompāniju lēmums atslēgt Trampu no visām iespējamajām platformām. Uz visiem mūžiem, kā tiek uzsvērts.
Par to paziņojušas soctīklu vietnes “Twitter”, “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un citas. Pēc tam, kad Trampa atbalstītāji mēģināja pārcelt savas aktivitātes uz citu platformu – “Parler” –, iesaistījās arī citi interneta milži: “Google”, “Apple” un “Amazon”. Pāris dienās “Parler” faktiski tika iznīcināts, liedzot tam iespēju darboties.
Te var atcerēties citu seriālu – “Black Mirror” (“Melnais spogulis”), kas iezīmē dažādus drūmus scenārijus, pie kā nākotnē var novest tehnoloģiju attīstība. Vienā no sērijām tiek attēlota situācija, kad cilvēkam iespējams piemērot īpašu soda veidu – “bloķēšanu”.
Viņu neviens neredz un viņš nevienu neredz, ir tikai izplūdis siluets un nesaprotama skaņa. Faktiski šobrīd tiek demonstrēta šī soda veida pirmā stadija.
Var atrast daudz dažādus attaisnojumus, kāpēc tviterim un pārējiem ir tiesības tā rīkoties – tās ir privātas kompānijas un var pašas izlemt, ko darīt ar savu “produktu”. Tāpat var pieņemt, ka tviteris steidz izpirkt savu vainu, jo tieši šī platforma savulaik palīdzēja Trampam gūt milzu popularitāti un 2016. gadā uzvarēt prezidenta vēlēšanās.
Un tomēr lēmums jau licis reaģēt vairākām personām, kuras nu nekādi nevar pieskaitīt Trampa atbalstītājiem. Piemēram, Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs detalizēti skaidrojis, kāpēc viņš to uzskata par nepieņemamu.
Viņaprāt, politiķi jāsoda vēlēšanās, nevis liedzot viņiem izteikties. Viņš norāda uz dubultmorāli: “Nevajag man stāstīt, ka Tramps sodīts par tvitera noteikumu pārkāpšanu.
Es te katru dienu saņemu slepkavības draudus, bet par to neviens netiek izraidīts.
Tviteris, feisbuks un “Instagram” daudzus gadus ir bijusi vieta, kur uzplaukst un efektīvi darbojas Putina “troļļu fabrikas” un tādi paši citu autoritāru valstu veidojumi.
Tviteris brīvi ļauj izpausties tiem, kas noliedz koronavīrusu, un tas maksājis daudzus tūkstošus dzīvību. Tomēr aizliegts tiek tikai Tramps. Tas liecina, ka ir noticis cenzūras akts.”
Kā atzīmē Navaļnijs, šāda rīcība demokrātiskā valstī atbrīvo rokas tādiem vadoņiem kā Putins, kurš uz pārmetumiem par politisko konkurentu ierobežošanu tagad var norādīt, ka Rietumos notiek līdzīgi.
Lielo interneta kompāniju milzīgā ietekme vienlaikus ar to centieniem pēc iespējas tuvāk piekļūt privātpersonu datiem, ir bīstama tendence, ko vajadzēt vērtēt ar vēsu prātu, ne tikai atbilstoši politiskajām simpātijām.
